mantīgs
Latvian edit
Etymology edit
From manta (“(valuable) property”) + -īgs.
Pronunciation edit
| (file) |
Adjective edit
mantīgs (definite mantīgais, comparative mantīgāks, superlative vismantīgākais, adverb mantīgi)
- rich, wealthy, propertied (having many, usually valuable, possessions, property)
- mantīgi radi ― wealthy relatives
- mantīgs tirgotājs ― wealthy merchant, trader
- buržuāzisko valstu paralmentos lielākoties ir mantīgo šķiru pārstāvju ― in the parliaments of bourgeois countries (there) are mostly representatives of the propertied class
- rich, wealthy (typical of or characterized by, usually valuable, possessions, property)
- viņš velti mēģinājis iestāties Latvijas universitātē; to neļāva ne ģimenes mantīgais, ne sabiedriskais stāvoklis ― he tried in vain to enter the University of Latvia; (but) neither (his) family's wealth situation nor their social status allowed that
Declension edit
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of mantīgs
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
| nominative (nominatīvs) | mantīgs | mantīgi | mantīga | mantīgas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | mantīgu | mantīgus | mantīgu | mantīgas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | mantīga | mantīgu | mantīgas | mantīgu | |||||
| dative (datīvs) | mantīgam | mantīgiem | mantīgai | mantīgām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | mantīgu | mantīgiem | mantīgu | mantīgām | |||||
| locative (lokatīvs) | mantīgā | mantīgos | mantīgā | mantīgās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||