mantīgs

Latvian

From manta (“(valuable) property”) +‎ -īgs.

mantīgs (definite mantīgais, comparative mantīgāks, superlative vismantīgākais, adverb mantīgi)

rich, wealthy, propertied (having many, usually valuable, possessions, property)
mantīgi radi ― wealthy relatives

mantīgs tirgotājs ― wealthy merchant, trader

buržuāzisko valstu paralmentos lielākoties ir mantīgo šķiru pārstāvju ― in the parliaments of bourgeois countries (there) are mostly representatives of the propertied class
rich, wealthy (typical of or characterized by, usually valuable, possessions, property)
viņš velti mēģinājis iestāties Latvijas universitātē; to neļāva ne ģimenes mantīgais, ne sabiedriskais stāvoklis ― he tried in vain to enter the University of Latvia; (but) neither (his) family's wealth situation nor their social status allowed that

indefinite declension (nenoteiktā galotne) of mantīgs

	masculine (vīriešu dzimte)		feminine (sieviešu dzimte)
	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	mantīgs	mantīgi	mantīga	mantīgas
accusative (akuzatīvs)	mantīgu	mantīgus	mantīgu	mantīgas
genitive (ģenitīvs)	mantīga	mantīgu	mantīgas	mantīgu
dative (datīvs)	mantīgam	mantīgiem	mantīgai	mantīgām
instrumental (instrumentālis)	mantīgu	mantīgiem	mantīgu	mantīgām
locative (lokatīvs)	mantīgā	mantīgos	mantīgā	mantīgās
vocative (vokatīvs)	—	—	—	—