turīgs

Latvian

Etymology

From tur(ēt) (“to hold”) +‎ -īgs, in which turēt still has the meaning of “to have,” “to possess,” attested in folk tales and in older written sources.

Adjective

turīgs (definite turīgais, comparative turīgāks, superlative visturīgākais, adverb turīgi)

1. (of people) well off, rich, wealthy (having good material conditions, having many valuable possessions)

   turīgs cilvēks ― wealthy person

   turīga ģimene ― wealthy family

   kļūt turīgam ― to become rich, wealthy

   Par Mežkalnu tēvu runājot, jāsaka, ka viņš bija turīgs' saimnieks ― speaking about father Mežkalns (= the head of the Mežkalns family), it must be said that he was a wealthy farmer

2. (of life, time periods) wealthy, rich (having to do with, characterized by, good material circumstances, material goods, property)

   turīga dzīve, nākotne ― wealthy life, future

Declension

indefinite declension (nenoteiktā galotne) of turīgs

	masculine (vīriešu dzimte)			feminine (sieviešu dzimte)
	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)		singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	turīgs	turīgi		turīga	turīgas
accusative (akuzatīvs)	turīgu	turīgus		turīgu	turīgas
genitive (ģenitīvs)	turīga	turīgu		turīgas	turīgu
dative (datīvs)	turīgam	turīgiem		turīgai	turīgām
instrumental (instrumentālis)	turīgu	turīgiem		turīgu	turīgām
locative (lokatīvs)	turīgā	turīgos		turīgā	turīgās
vocative (vokatīvs)	—	—		—	—

Synonyms

• bagāts
• mantīgs

Antonyms

• mazturīgs
• nabags, nabadzīgs
• nemantīgs
• trūcīgs

Derived terms

• turība