praedetermino

Latin

Etymology

From prae- +‎ determino.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /prae̯.deːˈter.mi.noː/, [präe̯d̪eːˈt̪ɛrmɪnoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /pre.deˈter.mi.no/, [pred̪eˈt̪ɛrmino]

Verb

praedēterminō (present infinitive praedētermināre, perfect active praedētermināvī, supine praedēterminātum); first conjugation

1. to fix beforehand; to predetermine

Conjugation

Conjugation of praedēterminō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	praedēterminō	praedēterminās	praedēterminat	praedētermināmus	praedēterminātis	praedēterminant
	imperfect	praedēterminābam	praedēterminābās	praedēterminābat	praedēterminābāmus	praedēterminābātis	praedēterminābant
	future	praedēterminābō	praedēterminābis	praedēterminābit	praedēterminābimus	praedēterminābitis	praedēterminābunt
	perfect	praedētermināvī	praedētermināvistī	praedētermināvit	praedētermināvimus	praedētermināvistis	praedētermināvērunt, praedētermināvēre
	pluperfect	praedētermināveram	praedētermināverās	praedētermināverat	praedētermināverāmus	praedētermināverātis	praedētermināverant
	future perfect	praedētermināverō	praedētermināveris	praedētermināverit	praedētermināverimus	praedētermināveritis	praedētermināverint
passive	present	praedēterminor	praedētermināris, praedētermināre	praedēterminātur	praedētermināmur	praedētermināminī	praedēterminantur
	imperfect	praedēterminābar	praedēterminābāris, praedēterminābāre	praedēterminābātur	praedēterminābāmur	praedēterminābāminī	praedēterminābantur
	future	praedēterminābor	praedētermināberis, praedēterminābere	praedēterminābitur	praedēterminābimur	praedēterminābiminī	praedēterminābuntur
	perfect	praedēterminātus + present active indicative of sum
	pluperfect	praedēterminātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	praedēterminātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	praedēterminem	praedēterminēs	praedēterminet	praedēterminēmus	praedēterminētis	praedēterminent
	imperfect	praedēterminārem	praedēterminārēs	praedētermināret	praedēterminārēmus	praedēterminārētis	praedēterminārent
	perfect	praedētermināverim	praedētermināverīs	praedētermināverit	praedētermināverīmus	praedētermināverītis	praedētermināverint
	pluperfect	praedētermināvissem	praedētermināvissēs	praedētermināvisset	praedētermināvissēmus	praedētermināvissētis	praedētermināvissent
passive	present	praedēterminer	praedēterminēris, praedēterminēre	praedēterminētur	praedēterminēmur	praedēterminēminī	praedēterminentur
	imperfect	praedēterminārer	praedēterminārēris, praedēterminārēre	praedēterminārētur	praedēterminārēmur	praedēterminārēminī	praedēterminārentur
	perfect	praedēterminātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	praedēterminātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	praedēterminā	—	—	praedētermināte	—
	future	—	praedēterminātō	praedēterminātō	—	praedēterminātōte	praedēterminantō
passive	present	—	praedētermināre	—	—	praedētermināminī	—
	future	—	praedēterminātor	praedēterminātor	—	—	praedēterminantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		praedētermināre	praedētermināvisse	praedēterminātūrum esse	praedēterminārī	praedēterminātum esse	praedēterminātum īrī
participles		praedētermināns	—	praedēterminātūrus	—	praedēterminātus	praedēterminandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		praedēterminandī	praedēterminandō	praedēterminandum	praedēterminandō	praedēterminātum	praedēterminātū

References

• “praedetermino”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• praedetermino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.