resupino

Latin edit

Pronunciation edit

(Classical) IPA^(key): /re.suˈpiː.noː/, [rɛs̠ʊˈpiːnoː]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /re.suˈpi.no/, [res̬uˈpiːno]

Verb edit

resupīnō (present infinitive resupīnāre, perfect active resupīnāvī, supine resupīnātum); first conjugation

(transitive) to bend, pull back
(transitive) to knock down flat

Conjugation edit

Conjugation of resupīnō (first conjugation)
indicative		singular			plural
indicative		first	second	third	first	second	third
active	present	resupīnō	resupīnās	resupīnat	resupīnāmus	resupīnātis	resupīnant
	imperfect	resupīnābam	resupīnābās	resupīnābat	resupīnābāmus	resupīnābātis	resupīnābant
	future	resupīnābō	resupīnābis	resupīnābit	resupīnābimus	resupīnābitis	resupīnābunt
	perfect	resupīnāvī	resupīnāvistī	resupīnāvit	resupīnāvimus	resupīnāvistis	resupīnāvērunt, resupīnāvēre
	pluperfect	resupīnāveram	resupīnāverās	resupīnāverat	resupīnāverāmus	resupīnāverātis	resupīnāverant
	future perfect	resupīnāverō	resupīnāveris	resupīnāverit	resupīnāverimus	resupīnāveritis	resupīnāverint
passive	present	resupīnor	resupīnāris, resupīnāre	resupīnātur	resupīnāmur	resupīnāminī	resupīnantur
	imperfect	resupīnābar	resupīnābāris, resupīnābāre	resupīnābātur	resupīnābāmur	resupīnābāminī	resupīnābantur
	future	resupīnābor	resupīnāberis, resupīnābere	resupīnābitur	resupīnābimur	resupīnābiminī	resupīnābuntur
	perfect	resupīnātus + present active indicative of sum
	pluperfect	resupīnātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	resupīnātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
subjunctive		first	second	third	first	second	third
active	present	resupīnem	resupīnēs	resupīnet	resupīnēmus	resupīnētis	resupīnent
	imperfect	resupīnārem	resupīnārēs	resupīnāret	resupīnārēmus	resupīnārētis	resupīnārent
	perfect	resupīnāverim	resupīnāverīs	resupīnāverit	resupīnāverīmus	resupīnāverītis	resupīnāverint
	pluperfect	resupīnāvissem	resupīnāvissēs	resupīnāvisset	resupīnāvissēmus	resupīnāvissētis	resupīnāvissent
passive	present	resupīner	resupīnēris, resupīnēre	resupīnētur	resupīnēmur	resupīnēminī	resupīnentur
	imperfect	resupīnārer	resupīnārēris, resupīnārēre	resupīnārētur	resupīnārēmur	resupīnārēminī	resupīnārentur
	perfect	resupīnātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	resupīnātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
imperative		first	second	third	first	second	third
active	present	—	resupīnā	—	—	resupīnāte	—
active	future	—	resupīnātō	resupīnātō	—	resupīnātōte	resupīnantō
passive	present	—	resupīnāre	—	—	resupīnāminī	—
passive	future	—	resupīnātor	resupīnātor	—	—	resupīnantor
non-finite forms		active			passive
non-finite forms		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		resupīnāre	resupīnāvisse	resupīnātūrum esse	resupīnārī	resupīnātum esse	resupīnātum īrī
participles		resupīnāns	—	resupīnātūrus	—	resupīnātus	resupīnandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		resupīnandī	resupīnandō	resupīnandum	resupīnandō	resupīnātum	resupīnātū

References edit

“resupino”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
“resupino”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
resupino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.