skaitļa vārds
Latvian Edit
Etymology Edit
Literally “number word,” a calque of German Zahlwort coined by Juris Neikens in 1850 as skaitļa vārdiņš; later changed by Andrejs Stērste to skaitļa vārds, which became the standard form.[1]
Pronunciation Edit
Noun Edit
skaitļa vārds m (1st declension)
- (grammar) numeral (a word used to indicate a number)
- pamata skaitļa vārdi ― cardinal numerals
- kārtas skaitļa vārdi ― ordinal numerals
- skaitļa vārdu deklinācija ― numeral declension
Declension Edit
Declension of skaitļa vārds (1st declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | skaitļa vārds | skaitļa vārdi |
| accusative (akuzatīvs) | skaitļa vārdu | skaitļa vārdus |
| genitive (ģenitīvs) | skaitļa vārda | skaitļa vārdu |
| dative (datīvs) | skaitļa vārdam | skaitļa vārdiem |
| instrumental (instrumentālis) | skaitļa vārdu | skaitļa vārdiem |
| locative (lokatīvs) | skaitļa vārdā | skaitļa vārdos |
| vocative (vokatīvs) | skaitļa vārd | skaitļa vārdi |
Synonyms Edit
See also Edit
(parts of speech) runas daļas; īpašības vārds / adjektīvs, apstākļa vārds / adverbs, artikuls, saiklis / konjunkcija, izsauksmes vārds / interjekcija, lietvārds / substantīvs, skaitļa vārds / numerālis, partikula, prievārds / prepozīcija, vietniekvārds / pronomens, darbības vārds / verbs (Category: lv:Parts of speech)
References Edit
- ^ Karulis, Konstantīns (1992), “skaitīt”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN