Open main menu

Wiktionary β

Contents

LatvianEdit

EtymologyEdit

Literally “number word,” a calque of German Zahlwort coined in 1850 as skaitļa vārdiņš by J. Neikens, and later changed by A. Stērste to skaitļa vārds, which became the standard form.[1]

PronunciationEdit

  This entry needs audio files. If you have a microphone, please record some and upload them. (For audio required quickly, visit WT:APR.)

NounEdit

skaitļa vārds m (1st declension)

  1. (grammar) numeral (a word used to indicate a number)
    pamata skaitļa vārdicardinal numerals
    kārtas skaitļa vārdiordinal numerals
    skaitļa vārdu deklinācijanumeral declension

DeclensionEdit

SynonymsEdit

See alsoEdit

(parts of speech) runas daļas; īpašības vārds / adjektīvs, apstākļa vārds / adverbs, artikuls, saiklis / konjunkcija, izsauksmes vārds / interjekcija, lietvārds / substantīvs, skaitļa vārds / numerālis, partikula, prievārds / prepozīcija, vietniekvārds / pronomens, darbības vārds / verbs

ReferencesEdit

  1. ^ Karulis, Konstantīns (1992), “skaitīt”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN