verbs

See also: Verbs and vèrbs

English

Noun

verbs

1. plural of verb

Verb

verbs

1. third-person singular simple present indicative form of verb

Anagrams

• brevs

Catalan

Noun

verbs

1. plural of verb

Latvian

Etymology

Via other European languages, ultimately borrowed from Latin verbum (“word”).

Pronunciation

• IPA^(key): [vɛɾbs]

(file)

• IPA^(key): [væɾbs]

Noun

verbs m (1st declension)

1. (grammar) verb (a word that indicates an action, event or state; the head of the predicate)

   refleksīvie verbi ― reflexive verbs

   pārejošie (transitīvie) verbi ― transitive verbs

   nepārejošie (intransitīvie) verbi ― intransitive verbs

   verba kategorijas ― verb categories

   verba pamatformas ― basic verb forms

   verba konjugācija ― verb conjugation

   verbu atvasināšana ― verb derivation

Usage notes

Apparently, verbs is used only in technical (linguistic) writings; in most contexts, its synonym darbības vārds is preferred.

Declension

Declension of verbs (1st declension)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	verbs	verbi
accusative (akuzatīvs)	verbu	verbus
genitive (ģenitīvs)	verba	verbu
dative (datīvs)	verbam	verbiem
instrumental (instrumentālis)	verbu	verbiem
locative (lokatīvs)	verbā	verbos
vocative (vokatīvs)	verb	verbi

Synonyms

• darbības vārds

See also

• divdabis, particips

(parts of speech) runas daļas; īpašības vārds / adjektīvs, apstākļa vārds / adverbs, artikuls, saiklis / konjunkcija, izsauksmes vārds / interjekcija, lietvārds / substantīvs, skaitļa vārds / numerālis, partikula, prievārds / prepozīcija, vietniekvārds / pronomens, darbības vārds / verbs ^{(Category: lv:Parts of speech)}

Swedish

Noun

verbs

1. indefinite genitive plural of verb.
2. indefinite genitive singular of verb.

Anagrams

• brevs