saiklis
Latvian edit
Etymology edit
From the same stem as the verb siet (“to tie, to bind”), with vowel change (ie > ai; cf. saite) and an extra suffix tl: *saitl- > saiklis. The original meaning was that of “tie,” “rope” (now saite), still attested dialectally; later on it took its current grammatical meaning, replacing earlier proposed forms like jūgu-vardiņi, biedrotājs and saišķis.[1]
Pronunciation edit
Noun edit
saiklis m (2nd declension)
- (grammar) conjunction (a word used to join words or phrases into sentences)
- vienojuma, vienojamais saiklis ― coordinating conjunction
- pretstatījuma, pretstata saiklis ― adversative conjunction
- paskaidrojuma saiklis ― explicative conjunction
- pieļāvuma saiklis ― concessive conjunction
Declension edit
Declension of saiklis (2nd declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | saiklis | saikļi |
accusative (akuzatīvs) | saikli | saikļus |
genitive (ģenitīvs) | saikļa | saikļu |
dative (datīvs) | saiklim | saikļiem |
instrumental (instrumentālis) | saikli | saikļiem |
locative (lokatīvs) | saiklī | saikļos |
vocative (vokatīvs) | saikli | saikļi |
Synonyms edit
See also edit
(parts of speech) runas daļas; īpašības vārds / adjektīvs, apstākļa vārds / adverbs, artikuls, saiklis / konjunkcija, izsauksmes vārds / interjekcija, lietvārds / substantīvs, skaitļa vārds / numerālis, partikula, prievārds / prepozīcija, vietniekvārds / pronomens, darbības vārds / verbs (Category: lv:Parts of speech)
References edit
- ^ Karulis, Konstantīns (1992), “saiklis”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN