Open main menu

Wiktionary β

Contents

LatvianEdit

EtymologyEdit

From the same stem as the verb siet (to tie, to bind), with vowel change (ie > ai; cf. saite) and an extra suffix tl: *saitl- > saiklis. The original meaning was that of “tie,” “rope” (now saite), still attested dialectally; later on it took its current grammatical meaning, replacing earlier proposed forms like jūgu-vardiņi, biedrotājs and saišķis.[1]

PronunciationEdit

  This entry needs audio files. If you have a microphone, please record some and upload them. (For audio required quickly, visit WT:APR.)

NounEdit

saiklis m (2nd declension)

  1. (grammar) conjunction (a word used to join words or phrases into sentences)
    vienojuma, vienojamais saikliscoordinating conjunction
    pretstatījuma, pretstata saiklisadversative conjunction
    paskaidrojuma saiklisexplicative conjunction
    pieļāvuma saiklisconcessive conjunction

DeclensionEdit

SynonymsEdit

See alsoEdit

(parts of speech) runas daļas; īpašības vārds / adjektīvs, apstākļa vārds / adverbs, artikuls, saiklis / konjunkcija, izsauksmes vārds / interjekcija, lietvārds / substantīvs, skaitļa vārds / numerālis, partikula, prievārds / prepozīcija, vietniekvārds / pronomens, darbības vārds / verbs

ReferencesEdit

  1. ^ Karulis, Konstantīns (1992), “saiklis”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, ISBN 9984-700-12-7