substantīvs

See also: substantivs and Substantivs

Latvian

Etymology

Via other European languages, ultimately borrowed from Latin substantīvus (“substantive, self-existent”).

Noun

substantīvs m (1st declension)

1. (grammar) noun (a word used to refer to an entity, concept or idea)

   verbāls substantīvs ― (de)verbal noun

Usage notes

Apparently, substantīvs is used only in technical (linguistic) writings; in most contexts, its synonym lietvārds is preferred.

Declension

Declension of substantīvs (1st declension)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	substantīvs	substantīvi
accusative (akuzatīvs)	substantīvu	substantīvus
genitive (ģenitīvs)	substantīva	substantīvu
dative (datīvs)	substantīvam	substantīviem
instrumental (instrumentālis)	substantīvu	substantīviem
locative (lokatīvs)	substantīvā	substantīvos
vocative (vokatīvs)	substantīv	substantīvi

Synonyms

• lietvārds

See also

(parts of speech) runas daļas; īpašības vārds / adjektīvs, apstākļa vārds / adverbs, artikuls, saiklis / konjunkcija, izsauksmes vārds / interjekcija, lietvārds / substantīvs, skaitļa vārds / numerālis, partikula, prievārds / prepozīcija, vietniekvārds / pronomens, darbības vārds / verbs ^{(Category: lv:Parts of speech)}