strādīgs
Latvian edit
Etymology edit
From strād(āt) (“to work”) + -īgs.
Adjective edit
strādīgs (definite strādīgais, comparative strādīgāks, superlative visstrādīgākais, adverb strādīgi)
- hard-working, industrious, diligent (who works a lot, who enjoys working)
- viņa bija arī ļoti strādīga ― she was also very hard-working
- strādīgā vācu tauta ― the industrious German people
- hard-working, industrious (of animals: whose behavior is connected with goal-oriented actions or movement)
- šoreiz runa būs par strādīgiem un čakliem kukaiņiem: skudrām ― today we will discuss hard-working, industrious insects: the ants
Declension edit
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of strādīgs
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
| nominative (nominatīvs) | strādīgs | strādīgi | strādīga | strādīgas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | strādīgu | strādīgus | strādīgu | strādīgas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | strādīga | strādīgu | strādīgas | strādīgu | |||||
| dative (datīvs) | strādīgam | strādīgiem | strādīgai | strādīgām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | strādīgu | strādīgiem | strādīgu | strādīgām | |||||
| locative (lokatīvs) | strādīgā | strādīgos | strādīgā | strādīgās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||