vainīgs
Latvian edit
Etymology edit
Pronunciation edit
Adjective edit
vainīgs (definite vainīgais, comparative vainīgāks, superlative visvainīgākais, adverb vainīgi)
- guilty (who has committed an offense punishable by law; who has done something reprehensible, from which bad consequences resulted)
- atzīt kādu par vainīgu ― to declare someone guilty
- nevar taču cilvēku turēt cietumā tikai tāpēc, ka viņš nespēj pierādīt, ka nav vainīgs ― one can't hold a person in prison only because he wasn't able to show that he not guilty
- viņš ir vainīgs, ka darbu nevarēja laikā pabeigt ― he was guilty that (they) couldn't finish the work in time
- viņš ir vainīgs sava drauga nelaimē ― he is guilty of (lit. in) his friend's misfortune
- viņš, vienīgi viņš vainīgs, ka viņu dzīve neizplauka pilnā priekā ― he, he alone (is) guilty that their life didn't blossom in full joy
- Viktorija ir lasījusi, ka laulības strīdos vainīgs nekad nevar būt viens ― Victoria has read that in marriage conflicts the guilty is never (only) one
- guilty (such that it expresses guilt)
- vainīgs smaids ― guilty smile
- skatiens kļuva vainīgs ― (his) gaze became guilty
- (of objects, events, etc.) guilty (such that it is the cause of unpleasant or embarrassing consequences)
- jā, šie ikpavasara eksāmeni! tagad man liekas, tie laikam vainīgi, ka man nav saglabājušās skaistas atmiņas par pavasari un dabas atmodu ― jes, those spring exams! now it seems to me that they were maybe guilty of the fact that I have not conserved beautiful memories of spring and the awakening of nature
- sajutu plūstam pretī tādu kā spēcīgu petrolejas smaržu; tobrīd nospriedu, ka vainīgs ir etilētais benzīns ― I felt, flowing off opposite, something like a strong smell of kerosene; at the time I thought the leaded gasoline was guilty (= was the cause of the smell)
- (definite form) culprit, perpetrator (person guilty of something)
- saukt vainīgos pie atbildības ― to bring the perpetrator to justice
- iesūdzēt vainīgo tiesā ― to sue the perpetrators in court
- vainīgie saņēma sodu ― the culprit received a fine
- bez vainas vainīgais ― culprit without guilt (i.e., an innocent man who was considered guilty)
Declension edit
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of vainīgs
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
| nominative (nominatīvs) | vainīgs | vainīgi | vainīga | vainīgas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | vainīgu | vainīgus | vainīgu | vainīgas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | vainīga | vainīgu | vainīgas | vainīgu | |||||
| dative (datīvs) | vainīgam | vainīgiem | vainīgai | vainīgām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | vainīgu | vainīgiem | vainīgu | vainīgām | |||||
| locative (lokatīvs) | vainīgā | vainīgos | vainīgā | vainīgās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||