valodīgs
Latvian edit
Etymology edit
From valoda (“language”) + -īgs.
Adjective edit
valodīgs (definite valodīgais, comparative valodīgāks, superlative visvalodīgākais, adverb valodīgi)
- talkative (one who likes to talk, who talks a lot; who likes to take part in conversations)
- valodīga sieva ― talkative woman, wife
- Džons bija valodīgs; viņš atstāstīja savas atmiņas par pirmā pasaules kara gaitām ar jaunekļa aizrautību ― Džons (John) was talkative; he told his memories of WWI battles with a young man's enthusiasm
Declension edit
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of valodīgs
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
| nominative (nominatīvs) | valodīgs | valodīgi | valodīga | valodīgas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | valodīgu | valodīgus | valodīgu | valodīgas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | valodīga | valodīgu | valodīgas | valodīgu | |||||
| dative (datīvs) | valodīgam | valodīgiem | valodīgai | valodīgām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | valodīgu | valodīgiem | valodīgu | valodīgām | |||||
| locative (lokatīvs) | valodīgā | valodīgos | valodīgā | valodīgās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||