finitio

Latin

Etymology

From fīniō (“finish; limit; appoint”).

Noun

fīnītiō (genitive fīnītiōnis); f, third declension

1. A limiting, limit, boundary, frontier; rule, law; restriction; end, ending, conclusion.
2. A determining, assigning; definition, explanation.
3. A division, part.
4. Completeness; end of life; death.

Inflection

Number	Singular	Plural
nominative	fīnītiō	fīnītiōnēs
genitive	fīnītiōnis	fīnītiōnum
dative	fīnītiōnī	fīnītiōnibus
accusative	fīnītiōnem	fīnītiōnēs
ablative	fīnītiōne	fīnītiōnibus
vocative	fīnītiō	fīnītiōnēs

Related terms

• fīnālis
• fīniēns
• fīniō
• fīnis

• fīnitimus
• fīnītīvus
• fīnītor
• fīnītus

References

• finitio in Charlton T. Lewis & Charles Short, A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press, 1879