attermino

Latin

Alternative forms

• adterminō

Etymology

From ad- +‎ terminō (“mark off, set bounds to”).

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /atˈter.mi.noː/, [ät̪ˈt̪ɛrmɪnoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /atˈter.mi.no/, [ät̪ˈt̪ɛrmino]

Verb

atterminō (present infinitive attermināre, perfect active attermināvī, supine atterminātum); first conjugation

1. to set bounds to, limit, measure

Conjugation

Conjugation of atterminō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	atterminō	atterminās	atterminat	attermināmus	atterminātis	atterminant
	imperfect	atterminābam	atterminābās	atterminābat	atterminābāmus	atterminābātis	atterminābant
	future	atterminābō	atterminābis	atterminābit	atterminābimus	atterminābitis	atterminābunt
	perfect	attermināvī	attermināvistī	attermināvit	attermināvimus	attermināvistis	attermināvērunt, attermināvēre
	pluperfect	attermināveram	attermināverās	attermināverat	attermināverāmus	attermināverātis	attermināverant
	future perfect	attermināverō	attermināveris	attermināverit	attermināverimus	attermināveritis	attermināverint
passive	present	atterminor	attermināris, attermināre	atterminātur	attermināmur	attermināminī	atterminantur
	imperfect	atterminābar	atterminābāris, atterminābāre	atterminābātur	atterminābāmur	atterminābāminī	atterminābantur
	future	atterminābor	attermināberis, atterminābere	atterminābitur	atterminābimur	atterminābiminī	atterminābuntur
	perfect	atterminātus + present active indicative of sum
	pluperfect	atterminātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	atterminātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	atterminem	atterminēs	atterminet	atterminēmus	atterminētis	atterminent
	imperfect	atterminārem	atterminārēs	attermināret	atterminārēmus	atterminārētis	atterminārent
	perfect	attermināverim	attermināverīs	attermināverit	attermināverīmus	attermināverītis	attermināverint
	pluperfect	attermināvissem	attermināvissēs	attermināvisset	attermināvissēmus	attermināvissētis	attermināvissent
passive	present	atterminer	atterminēris, atterminēre	atterminētur	atterminēmur	atterminēminī	atterminentur
	imperfect	atterminārer	atterminārēris, atterminārēre	atterminārētur	atterminārēmur	atterminārēminī	atterminārentur
	perfect	atterminātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	atterminātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	atterminā	—	—	attermināte	—
	future	—	atterminātō	atterminātō	—	atterminātōte	atterminantō
passive	present	—	attermināre	—	—	attermināminī	—
	future	—	atterminātor	atterminātor	—	—	atterminantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		attermināre	attermināvisse	atterminātūrum esse	atterminārī	atterminātum esse	atterminātum īrī
participles		attermināns	—	atterminātūrus	—	atterminātus	atterminandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		atterminandī	atterminandō	atterminandum	atterminandō	atterminātum	atterminātū

Synonyms

• (set bounds to): terminō

Related terms

• terminō

References

• “attermino”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• attermino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.