buccino

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ˈbuk.ki.noː/, [ˈbʊkːɪnoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈbut.t͡ʃi.no/, [ˈbutː͡ʃino]

Verb

buccinō (present infinitive buccināre, perfect active buccināvī, supine buccinātum); first conjugation, impersonal in the passive

1. Alternative form of būcinō

Conjugation

Conjugation of buccinō (first conjugation, impersonal in passive)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	buccinō	buccinās	buccinat	buccināmus	buccinātis	buccinant
	imperfect	buccinābam	buccinābās	buccinābat	buccinābāmus	buccinābātis	buccinābant
	future	buccinābō	buccinābis	buccinābit	buccinābimus	buccinābitis	buccinābunt
	perfect	buccināvī	buccināvistī	buccināvit	buccināvimus	buccināvistis	buccināvērunt, buccināvēre
	pluperfect	buccināveram	buccināverās	buccināverat	buccināverāmus	buccināverātis	buccināverant
	future perfect	buccināverō	buccināveris	buccināverit	buccināverimus	buccināveritis	buccināverint
passive	present	—	—	buccinātur	—	—	—
	imperfect	—	—	buccinābātur	—	—	—
	future	—	—	buccinābitur	—	—	—
	perfect	—	—	buccinātum est	—	—	—
	pluperfect	—	—	buccinātum erat	—	—	—
	future perfect	—	—	buccinātum erit	—	—	—
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	buccinem	buccinēs	buccinet	buccinēmus	buccinētis	buccinent
	imperfect	buccinārem	buccinārēs	buccināret	buccinārēmus	buccinārētis	buccinārent
	perfect	buccināverim	buccināverīs	buccināverit	buccināverīmus	buccināverītis	buccināverint
	pluperfect	buccināvissem	buccināvissēs	buccināvisset	buccināvissēmus	buccināvissētis	buccināvissent
passive	present	—	—	buccinētur	—	—	—
	imperfect	—	—	buccinārētur	—	—	—
	perfect	—	—	buccinātum sit	—	—	—
	pluperfect	—	—	buccinātum esset, buccinātum foret	—	—	—
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	buccinā	—	—	buccināte	—
	future	—	buccinātō	buccinātō	—	buccinātōte	buccinantō
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		buccināre	buccināvisse	buccinātūrum esse	buccinārī	buccinātum esse	—
participles		buccināns	—	buccinātūrus	—	buccinātum	buccinandum
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		buccinandī	buccinandō	buccinandum	buccinandō	buccinātum	buccinātū

Spanish

Etymology

Borrowed from Latin būccinum, variant of būcinum. See buzo.

Pronunciation

• IPA^(key): (Spain) /buɡˈθino/ [buɣ̞ˈθi.no]
• IPA^(key): (Latin America) /buɡˈsino/ [buɣ̞ˈsi.no]
• Rhymes: -ino
• Syllabification: buc‧ci‧no

Noun

buccino m (plural buccinos)

1. whelk (edible sea snail)

Further reading

• “buccino”, in Diccionario de la lengua española, Vigésima tercera edición, Real Academia Española, 2014