collustro

Latin

Etymology

From con- +‎ lustrō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /kolˈluːs.troː/, [kɔlˈlʲuːs̠t̪roː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /kolˈlus.tro/, [kolˈlust̪ro]

Verb

collūstrō (present infinitive collūstrāre, perfect active collūstrāvī, supine collūstrātum); first conjugation

1. to illuminate, brighten
2. to inspect, survey

Conjugation

Conjugation of collūstrō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	collūstrō	collūstrās	collūstrat	collūstrāmus	collūstrātis	collūstrant
	imperfect	collūstrābam	collūstrābās	collūstrābat	collūstrābāmus	collūstrābātis	collūstrābant
	future	collūstrābō	collūstrābis	collūstrābit	collūstrābimus	collūstrābitis	collūstrābunt
	perfect	collūstrāvī	collūstrāvistī	collūstrāvit	collūstrāvimus	collūstrāvistis	collūstrāvērunt, collūstrāvēre
	pluperfect	collūstrāveram	collūstrāverās	collūstrāverat	collūstrāverāmus	collūstrāverātis	collūstrāverant
	future perfect	collūstrāverō	collūstrāveris	collūstrāverit	collūstrāverimus	collūstrāveritis	collūstrāverint
passive	present	collūstror	collūstrāris, collūstrāre	collūstrātur	collūstrāmur	collūstrāminī	collūstrantur
	imperfect	collūstrābar	collūstrābāris, collūstrābāre	collūstrābātur	collūstrābāmur	collūstrābāminī	collūstrābantur
	future	collūstrābor	collūstrāberis, collūstrābere	collūstrābitur	collūstrābimur	collūstrābiminī	collūstrābuntur
	perfect	collūstrātus + present active indicative of sum
	pluperfect	collūstrātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	collūstrātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	collūstrem	collūstrēs	collūstret	collūstrēmus	collūstrētis	collūstrent
	imperfect	collūstrārem	collūstrārēs	collūstrāret	collūstrārēmus	collūstrārētis	collūstrārent
	perfect	collūstrāverim	collūstrāverīs	collūstrāverit	collūstrāverīmus	collūstrāverītis	collūstrāverint
	pluperfect	collūstrāvissem	collūstrāvissēs	collūstrāvisset	collūstrāvissēmus	collūstrāvissētis	collūstrāvissent
passive	present	collūstrer	collūstrēris, collūstrēre	collūstrētur	collūstrēmur	collūstrēminī	collūstrentur
	imperfect	collūstrārer	collūstrārēris, collūstrārēre	collūstrārētur	collūstrārēmur	collūstrārēminī	collūstrārentur
	perfect	collūstrātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	collūstrātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	collūstrā	—	—	collūstrāte	—
	future	—	collūstrātō	collūstrātō	—	collūstrātōte	collūstrantō
passive	present	—	collūstrāre	—	—	collūstrāminī	—
	future	—	collūstrātor	collūstrātor	—	—	collūstrantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		collūstrāre	collūstrāvisse	collūstrātūrum esse	collūstrārī	collūstrātum esse	collūstrātum īrī
participles		collūstrāns	—	collūstrātūrus	—	collūstrātus	collūstrandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		collūstrandī	collūstrandō	collūstrandum	collūstrandō	collūstrātum	collūstrātū

References

• “collustro”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• collustro in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.