finalitas

Contents

LatinEdit

EtymologyEdit

From fīnālis (“of or pertaining to boundaries; of or pertaining to the end of something”) +‎ -itās.

PronunciationEdit

• (Classical) IPA^(key): /fiːˈnaː.li.taːs/, [fiːˈnaː.lɪ.taːs]

NounEdit

fīnālitās f (genitive fīnālitātis); third declension

1. The state of being last; finality, end.

InflectionEdit

Third declension.

Case	Singular	Plural
nominative	fīnālitās	fīnālitātēs
genitive	fīnālitātis	fīnālitātum
dative	fīnālitātī	fīnālitātibus
accusative	fīnālitātem	fīnālitātēs
ablative	fīnālitāte	fīnālitātibus
vocative	fīnālitās	fīnālitātēs

Related termsEdit

• fīnālis
• fīniēns
• fīniō
• fīnis
• fīnitimus

• fīnītiō
• fīnītīvus
• fīnītor
• fīnītus
• rīvifīnālis

DescendantsEdit

• Catalan: finalitat
• Italian: finalità
• Portuguese: finalidade
• Spanish: finalidad

ReferencesEdit

• finalitas in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “finalitas” in Félix Gaffiot’s Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette (1934)