nākotne

See also: nākotnē

Latvian

From nāk(t) (“to come”) +‎ -otne. A neologism coined by Atis Kronvalds in 1869, initially in the form nākote, then nākatne. The modern form was later introduced by Krišjānis Valdemārs and Fricis Brīvzemnieks. As a grammatical term, it was first used by A. Stērste in 1879.^[1]

This entry needs an audio pronunciation. If you are a native speaker with a microphone, please record this word. The recorded pronunciation will appear here when it's ready.

nākotne f (5th declension)

future (time period after the present; circumstances to exist after the present, current ones)
skaista, gaiš nākotne ― beautiful, bright future

tuvākā, tālākā nākotne ― nearest, distant future

nākotnes cilvēks ― person of the future

nākotnes cerības, uzdevumi ― future hopes, tasks

kāda tu būsi nākotnē? ― what will you be like in the future?
future (perspectives, prospects, possibilities, plans)
mūsu bērnu nākotne ― our children's future

pilsētas nākotne ― the future of the city

šim uzņēmumam nav nākotnes ― this company has no future

meži ir mūsu nākotne ― the forests are our future

kritiķi viņam pareģoja slavenu nākotni ― the critics predicted a glorious (lit. famous) future for him
(linguistics, grammar) future (verb form describing an action that will happen after the current time, after the time of speech)
vienkāršā, saliktā nākotne ― simple, compound future

pārveidot darbības vārdu nākotnes formā ― to put a verb in the future form

Declension of nākotne (5th declension)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	nākotne	—
accusative (akuzatīvs)	nākotni	—
genitive (ģenitīvs)	nākotnes	—
dative (datīvs)	nākotnei	—
instrumental (instrumentālis)	nākotni	—
locative (lokatīvs)	nākotnē	—
vocative (vokatīvs)	nākotne	—

^ Karulis, Konstantīns (1992) “nākotne”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN