See also: trituró and triturò

Catalan edit

Verb edit

trituro

  1. first-person singular present indicative of triturar

Italian edit

Verb edit

trituro

  1. first-person singular present indicative of triturare

Anagrams edit

Latin edit

Etymology edit

From trītūra.

Pronunciation edit

Verb edit

trītūrō (present infinitive trītūrāre, perfect active trītūrāvī, supine trītūrātum); first conjugation

  1. to thresh

Conjugation edit

   Conjugation of trītūrō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present trītūrō trītūrās trītūrat trītūrāmus trītūrātis trītūrant
imperfect trītūrābam trītūrābās trītūrābat trītūrābāmus trītūrābātis trītūrābant
future trītūrābō trītūrābis trītūrābit trītūrābimus trītūrābitis trītūrābunt
perfect trītūrāvī trītūrāvistī trītūrāvit trītūrāvimus trītūrāvistis trītūrāvērunt,
trītūrāvēre
pluperfect trītūrāveram trītūrāverās trītūrāverat trītūrāverāmus trītūrāverātis trītūrāverant
future perfect trītūrāverō trītūrāveris trītūrāverit trītūrāverimus trītūrāveritis trītūrāverint
passive present trītūror trītūrāris,
trītūrāre
trītūrātur trītūrāmur trītūrāminī trītūrantur
imperfect trītūrābar trītūrābāris,
trītūrābāre
trītūrābātur trītūrābāmur trītūrābāminī trītūrābantur
future trītūrābor trītūrāberis,
trītūrābere
trītūrābitur trītūrābimur trītūrābiminī trītūrābuntur
perfect trītūrātus + present active indicative of sum
pluperfect trītūrātus + imperfect active indicative of sum
future perfect trītūrātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present trītūrem trītūrēs trītūret trītūrēmus trītūrētis trītūrent
imperfect trītūrārem trītūrārēs trītūrāret trītūrārēmus trītūrārētis trītūrārent
perfect trītūrāverim trītūrāverīs trītūrāverit trītūrāverīmus trītūrāverītis trītūrāverint
pluperfect trītūrāvissem trītūrāvissēs trītūrāvisset trītūrāvissēmus trītūrāvissētis trītūrāvissent
passive present trītūrer trītūrēris,
trītūrēre
trītūrētur trītūrēmur trītūrēminī trītūrentur
imperfect trītūrārer trītūrārēris,
trītūrārēre
trītūrārētur trītūrārēmur trītūrārēminī trītūrārentur
perfect trītūrātus + present active subjunctive of sum
pluperfect trītūrātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present trītūrā trītūrāte
future trītūrātō trītūrātō trītūrātōte trītūrantō
passive present trītūrāre trītūrāminī
future trītūrātor trītūrātor trītūrantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives trītūrāre trītūrāvisse trītūrātūrum esse trītūrārī trītūrātum esse trītūrātum īrī
participles trītūrāns trītūrātūrus trītūrātus trītūrandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
trītūrandī trītūrandō trītūrandum trītūrandō trītūrātum trītūrātū

Descendants edit

References edit

  • trituro”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • trituro in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette

Portuguese edit

Pronunciation edit

  • Hyphenation: tri‧tu‧ro
  • Rhymes: -uɾu

Verb edit

trituro

  1. first-person singular present indicative of triturar

Spanish edit

Verb edit

trituro

  1. first-person singular present indicative of triturar