LatinEdit

EtymologyEdit

From grātus (pleasing, acceptable) +‎

PronunciationEdit

VerbEdit

grātor (present infinitive grātārī, perfect active grātātus sum); first conjugation, deponent

  1. (mostly poetic) I manifest joy, wish one joy, congratulate, rejoice with, rejoice

ConjugationEdit

   Conjugation of grātor (first conjugation, deponent)
indicative singular plural
first second third first second third
active present grātor grātāris, grātāre grātātur grātāmur grātāminī grātantur
imperfect grātābar grātābāris, grātābāre grātābātur grātābāmur grātābāminī grātābantur
future grātābor grātāberis, grātābere grātābitur grātābimur grātābiminī grātābuntur
perfect grātātus + present active indicative of sum
pluperfect grātātus + imperfect active indicative of sum
future perfect grātātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present grāter grātēris, grātēre grātētur grātēmur grātēminī grātentur
imperfect grātārer grātārēris, grātārēre grātārētur grātārēmur grātārēminī grātārentur
perfect grātātus + present active subjunctive of sum
pluperfect grātātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present grātāre grātāminī
future grātātor grātātor grātantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives grātārī grātātum esse grātātūrum esse
participles grātāns grātātus grātātūrus grātandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
grātandī grātandō grātandum grātandō grātātum grātātū

Related termsEdit

ReferencesEdit