jocīgs
Latvian edit
Etymology edit
From joks (“joke”) + -īgs, with k > c via palatalization.
Pronunciation edit
| (file) |
Adjective edit
jocīgs (definite jocīgais, comparative jocīgāks, superlative visjocīgākais, adverb jocīgi)
- funny, humorous (such that it makes one laugh, feel merry)
- jocīgs stāsts ― funny story
- jocīga dziesma ― funny song
- tēvs bija mācījis: ja tev nāk raudiens, tad lūko iedomāties kaut ko jocīgu ― father had learned: if you feel like crying, then try to think of something funny
- funny, strange, bizarre (not normal, unusual)
- lidojot bija pavisam jocīga sajūta ― (while) flying, there was a very funny feeling
- viņš kļuvis tāds jocīgs ― he became so funny (= strange)
- jocīgs cilvēks... nopietns, pārāk nopietns, bet tād pēkšņi kļūst bērnišķīgs ― funny person... serious, too serious, but then suddenly he becomes childish
- šeit gan bija jocīgas mašīnas: izskatījās, it kā tām būtu milzīgas rokas ar dzelzs pirkstiem ― here there was a funny (= bizarre) machine: it looked as if it had a huge arm with iron fingers
Declension edit
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of jocīgs
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
| nominative (nominatīvs) | jocīgs | jocīgi | jocīga | jocīgas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | jocīgu | jocīgus | jocīgu | jocīgas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | jocīga | jocīgu | jocīgas | jocīgu | |||||
| dative (datīvs) | jocīgam | jocīgiem | jocīgai | jocīgām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | jocīgu | jocīgiem | jocīgu | jocīgām | |||||
| locative (lokatīvs) | jocīgā | jocīgos | jocīgā | jocīgās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||