kļūdīties

Latvian

Etymology

Reflexive form of dialectal kļūdīt.

Verb

kļūdīties

1. to err, to make a mistake

Conjugation

conjugation of kļūdīties

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)
1st pers. sg.	es	kļūdos	kļūdījos	kļūdīšos	—
2nd pers. sg.	tu	kļūdies	kļūdījies	kļūdīsies	kļūdies
3rd pers. sg.	viņš, viņa	kļūdās	kļūdījās	kļūdīsies	lai kļūdās
1st pers. pl.	mēs	kļūdāmies	kļūdījāmies	kļūdīsimies	kļūdīsimies
2nd pers. pl.	jūs	kļūdāties	kļūdījāties	kļūdīsieties, kļūdīsities	kļūdieties
3rd pers. pl.	viņi, viņas	kļūdās	kļūdījās	kļūdīsies	lai kļūdās
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	kļūdoties		Present Active 1 (Adj.)		—
Past	esot kļūdījies		Present Active 2 (Adv.)		kļūdīdamies
Future	kļūdīšoties		Present Active 3 (Adv.)		kļūdoties
Imperative	lai kļūdoties		Present Active 4 (Obj.)		kļūdāmies
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		kļūdījies
Present	kļūdītos		Present Passive		—
Past	būtu kļūdījies		Past Passive		—
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jākļūdās		Infinitive (nenoteiksme)		kļūdīties
Conjunctive 1	esot jākļūdās		Negative Infinitive		nekļūdīties
Conjunctive 2	jākļūdoties		Verbal noun		kļūdīšanās

Related terms

• kļūda (“mistake, error”)