pavēlniecisks
Latvian edit
Etymology edit
From pavēlnieks (“commander”) + -isks, with k > c via palatalization (with pavēlnieks from pavēle (“order, command”) + -nieks, and pavēle from pa- + vēle (“will, wish”)).
Pronunciation edit
Adjective edit
pavēlniecisks (definite pavēlnieciskais, comparative pavēlnieciskāks, superlative vispavēlnieciskākais, adverb pavēlnieciski)
- commanding, imperative, domineering, arrogant, peremptory (one who does not admit answers or objections; something that expresses such an attitude)
- pavēlniecisks vadītājs ― an arrogant, peremptory boss
- pavēlniecisks aicinājums ― an imperative, peremptory invitation (i.e., one which cannot be refused)
- runāt pavēlnieciskā tonī ― to speak in a domineering, categorical, peremptory tone
- viņš bija pašapzinīgs, noteikts, pavēlniecisks: viņš izdarījis, kā atzinis par pareizu, kā labpaticies, pateica otram “turi muti!”
- he was self-confident, determined, domineering: he did as he thought right, as he felt like, (and) said to other(s): “hold your tongue!”
Declension edit
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of pavēlniecisks
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
| nominative (nominatīvs) | pavēlniecisks | pavēlnieciski | pavēlnieciska | pavēlnieciskas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | pavēlniecisku | pavēlnieciskus | pavēlniecisku | pavēlnieciskas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | pavēlnieciska | pavēlniecisku | pavēlnieciskas | pavēlniecisku | |||||
| dative (datīvs) | pavēlnieciskam | pavēlnieciskiem | pavēlnieciskai | pavēlnieciskām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | pavēlniecisku | pavēlnieciskiem | pavēlniecisku | pavēlnieciskām | |||||
| locative (lokatīvs) | pavēlnieciskā | pavēlnieciskos | pavēlnieciskā | pavēlnieciskās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||