prorito

Latin

Verb

prōrītō (present infinitive prōrītāre, perfect active prōrītāvī, supine prōrītātum); first conjugation

1. to provoke, tempt, incite or cause by means of irritation

   Sollicitus est et incertus sui quem spes aliqua proritat.

   "The man who is goaded ahead by hope of anything is troubled and unsure of himself."

2. to attract, invite

Conjugation

Conjugation of prōrītō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	prōrītō	prōrītās	prōrītat	prōrītāmus	prōrītātis	prōrītant
	imperfect	prōrītābam	prōrītābās	prōrītābat	prōrītābāmus	prōrītābātis	prōrītābant
	future	prōrītābō	prōrītābis	prōrītābit	prōrītābimus	prōrītābitis	prōrītābunt
	perfect	prōrītāvī	prōrītāvistī	prōrītāvit	prōrītāvimus	prōrītāvistis	prōrītāvērunt, prōrītāvēre
	pluperfect	prōrītāveram	prōrītāverās	prōrītāverat	prōrītāverāmus	prōrītāverātis	prōrītāverant
	future perfect	prōrītāverō	prōrītāveris	prōrītāverit	prōrītāverimus	prōrītāveritis	prōrītāverint
passive	present	prōrītor	prōrītāris, prōrītāre	prōrītātur	prōrītāmur	prōrītāminī	prōrītantur
	imperfect	prōrītābar	prōrītābāris, prōrītābāre	prōrītābātur	prōrītābāmur	prōrītābāminī	prōrītābantur
	future	prōrītābor	prōrītāberis, prōrītābere	prōrītābitur	prōrītābimur	prōrītābiminī	prōrītābuntur
	perfect	prōrītātus + present active indicative of sum
	pluperfect	prōrītātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	prōrītātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	prōrītem	prōrītēs	prōrītet	prōrītēmus	prōrītētis	prōrītent
	imperfect	prōrītārem	prōrītārēs	prōrītāret	prōrītārēmus	prōrītārētis	prōrītārent
	perfect	prōrītāverim	prōrītāverīs	prōrītāverit	prōrītāverīmus	prōrītāverītis	prōrītāverint
	pluperfect	prōrītāvissem	prōrītāvissēs	prōrītāvisset	prōrītāvissēmus	prōrītāvissētis	prōrītāvissent
passive	present	prōrīter	prōrītēris, prōrītēre	prōrītētur	prōrītēmur	prōrītēminī	prōrītentur
	imperfect	prōrītārer	prōrītārēris, prōrītārēre	prōrītārētur	prōrītārēmur	prōrītārēminī	prōrītārentur
	perfect	prōrītātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	prōrītātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	prōrītā	—	—	prōrītāte	—
	future	—	prōrītātō	prōrītātō	—	prōrītātōte	prōrītantō
passive	present	—	prōrītāre	—	—	prōrītāminī	—
	future	—	prōrītātor	prōrītātor	—	—	prōrītantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		prōrītāre	prōrītāvisse	prōrītātūrum esse	prōrītārī	prōrītātum esse	prōrītātum īrī
participles		prōrītāns	—	prōrītātūrus	—	prōrītātus	prōrītandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		prōrītandī	prōrītandō	prōrītandum	prōrītandō	prōrītātum	prōrītātū

References

• “prorito”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• prorito in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• prorito in Ramminger, Johann (2016 July 16 (last accessed)) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700‎^[1], pre-publication website, 2005-2016