From Old Norse venda, from Proto-Germanic *wandijaną.
vænda
- to turn (direction)
- to change
- to translate
- to use
Conjugation of vænda (weak)
|
present
|
past
|
infinitive
|
vænda
|
—
|
participle
|
vændandi, vændande
|
vænder
|
active voice
|
indicative
|
subjunctive
|
imperative
|
indicative
|
subjunctive
|
iæk
|
vændir
|
vændi, vænde
|
—
|
vændi, vænde
|
vændi, vænde
|
þū
|
vændir
|
vændi, vænde
|
vænd
|
vændi, vænde
|
vændi, vænde
|
han
|
vændir
|
vændi, vænde
|
—
|
vændi, vænde
|
vændi, vænde
|
vīr
|
vændum, vændom
|
vændum, vændom
|
vændum, vændom
|
vændum, vændom
|
vændum, vændom
|
īr
|
vændin
|
vændin
|
vændin
|
vændin
|
vændin
|
þēr
|
vænda
|
vændin
|
—
|
vændu, vændo
|
vændin
|
mediopassive voice
|
indicative
|
subjunctive
|
imperative
|
indicative
|
subjunctive
|
iæk
|
vændis
|
vændis, vændes
|
—
|
vændis, vændes
|
vændis, vændes
|
þū
|
vændis
|
vændis, vændes
|
—
|
vændis, vændes
|
vændis, vændes
|
han
|
vændis
|
vændis, vændes
|
—
|
vændis, vændes
|
vændis, vændes
|
vīr
|
vændums, vændoms
|
vændums, vændoms
|
—
|
vændums, vændoms
|
vændums, vændoms
|
īr
|
vændins
|
vændins
|
—
|
vændins
|
vændins
|
þēr
|
vændas
|
vændins
|
—
|
vændus, vændos
|
vændins
|