aizvietot

Latvian

Etymology

From aiz- +‎ vietot.

Pronunciation

• IPA^(key): [aizviɛtɔt]
• Hyphenation: aiz‧vie‧tot

Verb

aizvietot (transitive, 2nd conjugation, present aizvietoju, aizvieto, aizvieto, past aizvietoju)

1. (transitive) to replace

   Synonyms: aizstāt, nomainīt

2. (transitive, rare) to move away

   Synonym: aizvirzīt

Conjugation

conjugation of aizvietot

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)
1st pers. sg.	es	aizvietoju	aizvietoju	aizvietošu	—
2nd pers. sg.	tu	aizvieto	aizvietoji	aizvietosi	aizvieto
3rd pers. sg.	viņš, viņa	aizvieto	aizvietoja	aizvietos	lai aizvieto
1st pers. pl.	mēs	aizvietojam	aizvietojām	aizvietosim	aizvietosim
2nd pers. pl.	jūs	aizvietojat	aizvietojāt	aizvietosiet, aizvietosit	aizvietojiet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	aizvieto	aizvietoja	aizvietos	lai aizvieto
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	aizvietojot		Present Active 1 (Adj.)		aizvietojošs
Past	esot aizvietojis		Present Active 2 (Adv.)		aizvietodams
Future	aizvietošot		Present Active 3 (Adv.)		aizvietojot
Imperative	lai aizvietojot		Present Active 4 (Obj.)		aizvietojam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		aizvietojis
Present	aizvietotu		Present Passive		aizvietojams
Past	būtu aizvietojis		Past Passive		aizvietots
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jāaizvieto		Infinitive (nenoteiksme)		aizvietot
Conjunctive 1	esot jāaizvieto		Negative Infinitive		neaizvietot
Conjunctive 2	jāaizvietojot		Verbal noun		aizvietošana

References

• “aizvietot” in Latviešu literārās valodas vārdnīca
• “aizvietot” in Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
• aizvietot at tezaurs.lv