aurigo

Latin

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /au̯ˈriː.ɡoː/, [äu̯ˈriːɡoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /au̯ˈri.ɡo/, [äu̯ˈriːɡo]

Etymology 1

From aurīga (“charioteer”).

Alternative forms

• aurīgor

Verb

aurīgō (present infinitive aurīgāre, perfect active aurīgāvī, supine aurīgātum); first conjugation

1. to be a charioteer, drive a chariot
2. (figuratively) to rule, direct

Conjugation

Conjugation of aurīgō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	aurīgō	aurīgās	aurīgat	aurīgāmus	aurīgātis	aurīgant
	imperfect	aurīgābam	aurīgābās	aurīgābat	aurīgābāmus	aurīgābātis	aurīgābant
	future	aurīgābō	aurīgābis	aurīgābit	aurīgābimus	aurīgābitis	aurīgābunt
	perfect	aurīgāvī	aurīgāvistī	aurīgāvit	aurīgāvimus	aurīgāvistis	aurīgāvērunt, aurīgāvēre
	pluperfect	aurīgāveram	aurīgāverās	aurīgāverat	aurīgāverāmus	aurīgāverātis	aurīgāverant
	future perfect	aurīgāverō	aurīgāveris	aurīgāverit	aurīgāverimus	aurīgāveritis	aurīgāverint
passive	present	aurīgor	aurīgāris, aurīgāre	aurīgātur	aurīgāmur	aurīgāminī	aurīgantur
	imperfect	aurīgābar	aurīgābāris, aurīgābāre	aurīgābātur	aurīgābāmur	aurīgābāminī	aurīgābantur
	future	aurīgābor	aurīgāberis, aurīgābere	aurīgābitur	aurīgābimur	aurīgābiminī	aurīgābuntur
	perfect	aurīgātus + present active indicative of sum
	pluperfect	aurīgātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	aurīgātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	aurīgem	aurīgēs	aurīget	aurīgēmus	aurīgētis	aurīgent
	imperfect	aurīgārem	aurīgārēs	aurīgāret	aurīgārēmus	aurīgārētis	aurīgārent
	perfect	aurīgāverim	aurīgāverīs	aurīgāverit	aurīgāverīmus	aurīgāverītis	aurīgāverint
	pluperfect	aurīgāvissem	aurīgāvissēs	aurīgāvisset	aurīgāvissēmus	aurīgāvissētis	aurīgāvissent
passive	present	aurīger	aurīgēris, aurīgēre	aurīgētur	aurīgēmur	aurīgēminī	aurīgentur
	imperfect	aurīgārer	aurīgārēris, aurīgārēre	aurīgārētur	aurīgārēmur	aurīgārēminī	aurīgārentur
	perfect	aurīgātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	aurīgātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	aurīgā	—	—	aurīgāte	—
	future	—	aurīgātō	aurīgātō	—	aurīgātōte	aurīgantō
passive	present	—	aurīgāre	—	—	aurīgāminī	—
	future	—	aurīgātor	aurīgātor	—	—	aurīgantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		aurīgāre	aurīgāvisse	aurīgātūrum esse	aurīgārī	aurīgātum esse	aurīgātum īrī
participles		aurīgāns	—	aurīgātūrus	—	aurīgātus	aurīgandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		aurīgandī	aurīgandō	aurīgandum	aurīgandō	aurīgātum	aurīgātū

Derived terms

• aurīgātiō
• aurīgātor

Related terms

• aurīga

Etymology 2

Alternative form of aurūgō (“jaundice; mildew”), from aurum (“gold”).

Noun

aurīgō f (genitive aurīginis); third declension

1. Alternative form of aurūgō ("jaundice"; "mildew")

Declension

Third-declension noun.

Case	Singular	Plural
Nominative	aurīgō	aurīginēs
Genitive	aurīginis	aurīginum
Dative	aurīginī	aurīginibus
Accusative	aurīginem	aurīginēs
Ablative	aurīgine	aurīginibus
Vocative	aurīgō	aurīginēs

References

• “aurigo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• aurigo in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
• aurigo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.