bailība
See also: bailībā
Latvian edit
Etymology edit
From bail(es) (“fear”) + -ība.
Pronunciation edit
| (file) |
Noun edit
bailība f (4th declension)
- (rare, usually singular) fear, timidity, shyness, fearfulness (the state or quality of one who is (habitually) afraid, who is easy to scare, to frighten, to startle)
- ienāca Kaspars lēni un godbijīgi, tomēr nevis ar kalpa bailību ― Kaspars came in slowly and respectfully, but with a servant's fear
- sarunas nonākušas līdz tematam par bailību un bezbailību ― the conversation came to the themes of fear and fearlessness
- uz jūrskolu nebraukšu... ko gan tur ar manu bailību? ― I won't go to naval school... what will I do there with my fear, timidity?
- (dated sense, usually plural) fear
- es gribu kliegt, saukt citas sievas skatīties, bet no bailībām mēle pavisam stīva ― I want to shout, to call the other wives to see (it), but my tongue is commpletely stiff from fear
Declension edit
Declension of bailība (4th declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | bailība | bailības |
| accusative (akuzatīvs) | bailību | bailības |
| genitive (ģenitīvs) | bailības | bailību |
| dative (datīvs) | bailībai | bailībām |
| instrumental (instrumentālis) | bailību | bailībām |
| locative (lokatīvs) | bailībā | bailībās |
| vocative (vokatīvs) | bailība | bailības |