complano

Latin

Etymology

From con- +‎ plānus +‎ -ō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /komˈplaː.noː/, [kɔmˈpɫ̪äːnoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /komˈpla.no/, [komˈpläːno]

Verb

complānō (present infinitive complānāre, perfect active complānāvī, supine complānātum); first conjugation

1. to level (make level)
2. to raze

Conjugation

Conjugation of complānō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	complānō	complānās	complānat	complānāmus	complānātis	complānant
	imperfect	complānābam	complānābās	complānābat	complānābāmus	complānābātis	complānābant
	future	complānābō	complānābis	complānābit	complānābimus	complānābitis	complānābunt
	perfect	complānāvī	complānāvistī	complānāvit	complānāvimus	complānāvistis	complānāvērunt, complānāvēre
	pluperfect	complānāveram	complānāverās	complānāverat	complānāverāmus	complānāverātis	complānāverant
	future perfect	complānāverō	complānāveris	complānāverit	complānāverimus	complānāveritis	complānāverint
passive	present	complānor	complānāris, complānāre	complānātur	complānāmur	complānāminī	complānantur
	imperfect	complānābar	complānābāris, complānābāre	complānābātur	complānābāmur	complānābāminī	complānābantur
	future	complānābor	complānāberis, complānābere	complānābitur	complānābimur	complānābiminī	complānābuntur
	perfect	complānātus + present active indicative of sum
	pluperfect	complānātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	complānātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	complānem	complānēs	complānet	complānēmus	complānētis	complānent
	imperfect	complānārem	complānārēs	complānāret	complānārēmus	complānārētis	complānārent
	perfect	complānāverim	complānāverīs	complānāverit	complānāverīmus	complānāverītis	complānāverint
	pluperfect	complānāvissem	complānāvissēs	complānāvisset	complānāvissēmus	complānāvissētis	complānāvissent
passive	present	complāner	complānēris, complānēre	complānētur	complānēmur	complānēminī	complānentur
	imperfect	complānārer	complānārēris, complānārēre	complānārētur	complānārēmur	complānārēminī	complānārentur
	perfect	complānātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	complānātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	complānā	—	—	complānāte	—
	future	—	complānātō	complānātō	—	complānātōte	complānantō
passive	present	—	complānāre	—	—	complānāminī	—
	future	—	complānātor	complānātor	—	—	complānantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		complānāre	complānāvisse	complānātūrum esse	complānārī	complānātum esse	complānātum īrī
participles		complānāns	—	complānātūrus	—	complānātus	complānandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		complānandī	complānandō	complānandum	complānandō	complānātum	complānātū

References

• “complano”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “complano”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• complano in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.