Contents

LatvianEdit

EtymologyEdit

From kara(war[gen.]) +‎ spēks(force). First mentioned in 17th-century sources.[1]

PronunciationEdit

(file)

NounEdit

karaspēks m (1st declension)

  1. army, forces, troops (a country's armed forces; a part of the armed forces with specific tasks)
    speciālais karaspēks‎ ― special troops, forces
    gaisa, kājnieku, tanku karaspēks‎ ― air, infantry, tank troops, forces
    sauszemes, sakaru karaspēks‎ ― land, communication troops, forces
    valsts pretgaisa aizsardzības karaspēks‎ ― national air defense troops, forces
    stratēģiskais raķešu karaspēks‎ ― strategic missile forces
    karaspēka apakšvienības‎ ― troop, military subunits
    klusums; neredz ne privāto braucēju, ne gājēju, ne arī karaspēku‎ ― silence; no private drivers, no pedestrians, not even troops, soldiers were visible

DeclensionEdit

SynonymsEdit

Related termsEdit

ReferencesEdit

  1. ^ Karulis, Konstantīns (1992), “karš”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, ISBN 9984-700-12-7