mērīt

See also: merit, Merit, merít, mèrit, and měřit

Latvian

Verb

mērīt (transitive, 3rd conjugation, present mēru, mēri, mēra, past mērīju)

1. to measure

Conjugation

conjugation of mērīt

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)
1st pers. sg.	es	mēru	mērīju	mērīšu	—
2nd pers. sg.	tu	mēri	mērīji	mērīsi	mēri
3rd pers. sg.	viņš, viņa	mēra	mērīja	mērīs	lai mēra
1st pers. pl.	mēs	mērām	mērījām	mērīsim	mērīsim
2nd pers. pl.	jūs	mērāt	mērījāt	mērīsiet, mērīsit	mēriet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	mēra	mērīja	mērīs	lai mēra
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	mērot		Present Active 1 (Adj.)		mērošs
Past	esot mērījis		Present Active 2 (Adv.)		mērīdams
Future	mērīšot		Present Active 3 (Adv.)		mērot
Imperative	lai mērot		Present Active 4 (Obj.)		mērām
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		mērījis
Present	mērītu		Present Passive		mērāms
Past	būtu mērījis		Past Passive		mērīts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jāmēra		Infinitive (nenoteiksme)		mērīt
Conjunctive 1	esot jāmēra		Negative Infinitive		nemērīt
Conjunctive 2	jāmērot		Verbal noun		mērīšana

Related terms

• mērīties
• mērīšana
• mērītājs