mērcēt

Latvian

Verb

mērcēt (?? missing information, 2nd conjugation, present mērcēju, mērcē, mērcē, past mērcēju)

1. to steep
2. to soak
3. to ret
4. to dunk

Conjugation

conjugation of mērcēt

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)
1st pers. sg.	es	mērcēju	mērcēju	mērcēšu	—
2nd pers. sg.	tu	mērcē	mērcēji	mērcēsi	mērcē
3rd pers. sg.	viņš, viņa	mērcē	mērcēja	mērcēs	lai mērcē
1st pers. pl.	mēs	mērcējam	mērcējām	mērcēsim	mērcēsim
2nd pers. pl.	jūs	mērcējat	mērcējāt	mērcēsiet, mērcēsit	mērcējiet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	mērcē	mērcēja	mērcēs	lai mērcē
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	mērcējot		Present Active 1 (Adj.)		mērcējošs
Past	esot mērcējis		Present Active 2 (Adv.)		mērcēdams
Future	mērcēšot		Present Active 3 (Adv.)		mērcējot
Imperative	lai mērcējot		Present Active 4 (Obj.)		mērcējam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		mērcējis
Present	mērcētu		Present Passive		mērcējams
Past	būtu mērcējis		Past Passive		mērcēts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jāmērcē		Infinitive (nenoteiksme)		mērcēt
Conjunctive 1	esot jāmērcē		Negative Infinitive		nemērcēt
Conjunctive 2	jāmērcējot		Verbal noun		mērcēšana

Synonyms

• miklot
• mitrināt
• mitrot
• slāpēt
• slapināt
• veldzēt
• veldzināt
• mērkt
• atmiekšķēt
• izmērcēt
• miklot
• izmiekšķēt
• miekšķēt

Related terms

• mērce
• mērcēties