pārķert

See also: parkert

Latvian

Etymology

From pār- +‎ ķert (“to catch”).

Verb

pārķert (transitive, 1st conjugation, present pārķeru, pārķer, pārķer, past pārķēru)

1. to intercept

   Policija pārķēra nozagtās lietas, kad tās tika pārvestas. ― The police intercepted the package of stolen goods while it was in transit.

   Pārķert pretinieku komandas mesto piespēli. ― To intercept a pass thrown by the opposing team.

Conjugation

conjugation of pārķert

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)
1st pers. sg.	es	pārķeru	pārķēru	pārķeršu	—
2nd pers. sg.	tu	pārķer	pārķēri	pārķersi	pārķer
3rd pers. sg.	viņš, viņa	pārķer	pārķēra	pārķers	lai pārķer
1st pers. pl.	mēs	pārķeram	pārķērām	pārķersim	pārķersim
2nd pers. pl.	jūs	pārķerat	pārķērāt	pārķersiet, pārķersit	pārķeriet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	pārķer	pārķēra	pārķers	lai pārķer
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	pārķerot		Present Active 1 (Adj.)		pārķerošs
Past	esot pārķēris		Present Active 2 (Adv.)		pārķerdams
Future	pārķeršot		Present Active 3 (Adv.)		pārķerot
Imperative	lai pārķerot		Present Active 4 (Obj.)		pārķeram
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		pārķēris
Present	pārķertu		Present Passive		pārķerams
Past	būtu pārķēris		Past Passive		pārķerts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jāpārķer		Infinitive (nenoteiksme)		pārķert
Conjunctive 1	esot jāpārķer		Negative Infinitive		nepārķert
Conjunctive 2	jāpārķerot		Verbal noun		pārķeršana