sacramentalis

LatinEdit

EtymologyEdit

From sacrāmentum ‎(sacrament), from sacrō ‎(consecrate, dedicate, devote).

PronunciationEdit

  • (Classical) IPA(key): /sa.kraː.menˈtaː.lis/, [sa.kraː.mɛnˈtaː.lɪs]

AdjectiveEdit

sacrāmentālis m, f ‎(neuter sacrāmentāle); third declension

  1. (Late Latin, Ecclesiastical Latin) sacramental

InflectionEdit

Third declension, neuter nominative singular in -e.

Number Singular Plural
Case / Gender Masc./Fem. Neuter Masc./Fem. Neuter
nominative sacrāmentālis sacrāmentāle sacrāmentālēs sacrāmentālia
genitive sacrāmentālis sacrāmentālis sacrāmentālium sacrāmentālium
dative sacrāmentālī sacrāmentālī sacrāmentālibus sacrāmentālibus
accusative sacrāmentālem sacrāmentāle sacrāmentālēs sacrāmentālia
ablative sacrāmentālī sacrāmentālī sacrāmentālibus sacrāmentālibus
vocative sacrāmentālis sacrāmentāle sacrāmentālēs sacrāmentālia

Related termsEdit

DescendantsEdit