See also: skana, skána, skanā, and skaņā

Contents

LatvianEdit

Alternative formsEdit

EtymologyEdit

A 17th-century derivation from the stem of the verb skanēt(to sound) (q.v.): *skan-ya > skaņa, alongside the simpler (dialectal) form skans.[1]

NounEdit

skaņa m

  1. (dialectal form) genitive singular form of skanis

skaņa f (4th declension)

  1. (physics, acoustics) sound (wave-like vibrations in the air or some similar medium which are capable of causing auditory sensations)
    skaņas augstums‎ ― pitch (lit. sound height)
    skaņas frekvence, ātrums‎ ― sound frequency, speed
    skaņas skaļums, intensitāte, enerģija‎ ― sound volume, intensity, energy
    skaņas tembrs, spektrs, spiediens‎ ― sound timbre, spectrum, pressure
    skaņas izkliede, slāpēšana‎ ― sound scattering, attenuation
    skaņas avots, izolācija‎ ― sound source, isolation
  2. sound (the auditory effect of these vibrations)
    spalga skaņa‎ ― high-pitched sound
    dzidra skaņa‎ ― clear sound
    dobjas skaņas‎ ― hollow sounds
    augsta, zema skaņa‎ ― high, low sound
    motora skaņa‎ ― motor sound
    ērģeļu skaņas‎ ― organ (musical instrument) sounds
    valša skaņas‎ ― waltz sounds
    skaņu ieraksts‎ ― sound recording
    skaņu skala‎ ― sound scale
    skaņas telegrāfs‎ ― sound telegraph
    skaņu kino‎ ― sound cinema, sound film
  3. (linguistics, phonetics) sound (smallest articulatory unit in language)
    valodas skaņu klasifikācija‎ ― language sound classification
    īsa, gara skaņa‎ ― short, long sound
    skaņu kvantitāte, kvalitāte‎ ― sound quantity, quality
    laringāla skaņa‎ ― laryngeal sound
    skaņu mija‎ ― sound change

DeclensionEdit

Related termsEdit

ReferencesEdit

  1. ^ Karulis, Konstantīns (1992), “skanēt”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, ISBN 9984-700-12-7