smēķēt

Latvian

Verb

smēķēt (transitive, 2nd conjugation, present smēķēju, smēķē, smēķē, past smēķēju)

1. to smoke (cigarettes, etc)

Conjugation

conjugation of smēķēt

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)
1st pers. sg.	es	smēķēju	smēķēju	smēķēšu	—
2nd pers. sg.	tu	smēķē	smēķēji	smēķēsi	smēķē
3rd pers. sg.	viņš, viņa	smēķē	smēķēja	smēķēs	lai smēķē
1st pers. pl.	mēs	smēķējam	smēķējām	smēķēsim	smēķēsim
2nd pers. pl.	jūs	smēķējat	smēķējāt	smēķēsiet, smēķēsit	smēķējiet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	smēķē	smēķēja	smēķēs	lai smēķē
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	smēķējot		Present Active 1 (Adj.)		smēķējošs
Past	esot smēķējis		Present Active 2 (Adv.)		smēķēdams
Future	smēķēšot		Present Active 3 (Adv.)		smēķējot
Imperative	lai smēķējot		Present Active 4 (Obj.)		smēķējam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		smēķējis
Present	smēķētu		Present Passive		smēķējams
Past	būtu smēķējis		Past Passive		smēķēts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jāsmēķē		Infinitive (nenoteiksme)		smēķēt
Conjunctive 1	esot jāsmēķē		Negative Infinitive		nesmēķēt
Conjunctive 2	jāsmēķējot		Verbal noun		smēķēšana

See also

• pīpēt