transumo

Latin

Etymology

From trāns- +‎ sūmō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /tranˈsuː.moː/, [t̪rä̃ːˈs̠uːmoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /tranˈsu.mo/, [t̪ränˈsuːmo]

Verb

trānsūmō (present infinitive trānsūmere, perfect active trānsūmpsī, supine trānsūmptum); third conjugation

1. (transitive) to take from one to another
2. (transitive) to adopt, assume

Conjugation

Conjugation of trānsūmō (third conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	trānsūmō	trānsūmis	trānsūmit	trānsūmimus	trānsūmitis	trānsūmunt
	imperfect	trānsūmēbam	trānsūmēbās	trānsūmēbat	trānsūmēbāmus	trānsūmēbātis	trānsūmēbant
	future	trānsūmam	trānsūmēs	trānsūmet	trānsūmēmus	trānsūmētis	trānsūment
	perfect	trānsūmpsī	trānsūmpsistī	trānsūmpsit	trānsūmpsimus	trānsūmpsistis	trānsūmpsērunt, trānsūmpsēre
	pluperfect	trānsūmpseram	trānsūmpserās	trānsūmpserat	trānsūmpserāmus	trānsūmpserātis	trānsūmpserant
	future perfect	trānsūmpserō	trānsūmpseris	trānsūmpserit	trānsūmpserimus	trānsūmpseritis	trānsūmpserint
	sigmatic future1	trānsurempsō	trānsurempsis	trānsurempsit	trānsurempsimus	trānsurempsitis	trānsurempsint
passive	present	trānsūmor	trānsūmeris, trānsūmere	trānsūmitur	trānsūmimur	trānsūmiminī	trānsūmuntur
	imperfect	trānsūmēbar	trānsūmēbāris, trānsūmēbāre	trānsūmēbātur	trānsūmēbāmur	trānsūmēbāminī	trānsūmēbantur
	future	trānsūmar	trānsūmēris, trānsūmēre	trānsūmētur	trānsūmēmur	trānsūmēminī	trānsūmentur
	perfect	trānsūmptus + present active indicative of sum
	pluperfect	trānsūmptus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	trānsūmptus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	trānsūmam	trānsūmās	trānsūmat	trānsūmāmus	trānsūmātis	trānsūmant
	imperfect	trānsūmerem	trānsūmerēs	trānsūmeret	trānsūmerēmus	trānsūmerētis	trānsūmerent
	perfect	trānsūmpserim	trānsūmpserīs	trānsūmpserit	trānsūmpserīmus	trānsūmpserītis	trānsūmpserint
	pluperfect	trānsūmpsissem	trānsūmpsissēs	trānsūmpsisset	trānsūmpsissēmus	trānsūmpsissētis	trānsūmpsissent
	sigmatic aorist1	trānsurempsim	trānsurempsīs	trānsurempsīt	trānsurempsīmus	trānsurempsītis	trānsurempsint
passive	present	trānsūmar	trānsūmāris, trānsūmāre	trānsūmātur	trānsūmāmur	trānsūmāminī	trānsūmantur
	imperfect	trānsūmerer	trānsūmerēris, trānsūmerēre	trānsūmerētur	trānsūmerēmur	trānsūmerēminī	trānsūmerentur
	perfect	trānsūmptus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	trānsūmptus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	trānsūme	—	—	trānsūmite	—
	future	—	trānsūmitō	trānsūmitō	—	trānsūmitōte	trānsūmuntō
passive	present	—	trānsūmere	—	—	trānsūmiminī	—
	future	—	trānsūmitor	trānsūmitor	—	—	trānsūmuntor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		trānsūmere	trānsūmpsisse	trānsūmptūrum esse	trānsūmī	trānsūmptum esse	trānsūmptum īrī
participles		trānsūmēns	—	trānsūmptūrus	—	trānsūmptus	trānsūmendus, trānsūmundus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		trānsūmendī	trānsūmendō	trānsūmendum	trānsūmendō	trānsūmptum	trānsūmptū

¹At least one use of the archaic "sigmatic future" and "sigmatic aorist" tenses is attested, which are used by Old Latin writers; most notably Plautus and Terence. The sigmatic future is generally ascribed a future or future perfect meaning, while the sigmatic aorist expresses a possible desire ("might want to").