See also: corrugó and corrugò

Italian

edit

Pronunciation

edit
  • IPA(key): /korˈru.ɡo/
  • Rhymes: -uɡo
  • Hyphenation: cor‧rù‧go

Verb

edit

corrugo

  1. first-person singular present indicative of corrugare

Latin

edit

Etymology

edit

From con- +‎ rūga (furrow) +‎ .

Pronunciation

edit

Verb

edit

corrūgō (present infinitive corrūgāre, perfect active corrūgāvī, supine corrūgātum); first conjugation

  1. to wrinkle
  2. to corrugate

Conjugation

edit
   Conjugation of corrūgō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present corrūgō corrūgās corrūgat corrūgāmus corrūgātis corrūgant
imperfect corrūgābam corrūgābās corrūgābat corrūgābāmus corrūgābātis corrūgābant
future corrūgābō corrūgābis corrūgābit corrūgābimus corrūgābitis corrūgābunt
perfect corrūgāvī corrūgāvistī corrūgāvit corrūgāvimus corrūgāvistis corrūgāvērunt,
corrūgāvēre
pluperfect corrūgāveram corrūgāverās corrūgāverat corrūgāverāmus corrūgāverātis corrūgāverant
future perfect corrūgāverō corrūgāveris corrūgāverit corrūgāverimus corrūgāveritis corrūgāverint
passive present corrūgor corrūgāris,
corrūgāre
corrūgātur corrūgāmur corrūgāminī corrūgantur
imperfect corrūgābar corrūgābāris,
corrūgābāre
corrūgābātur corrūgābāmur corrūgābāminī corrūgābantur
future corrūgābor corrūgāberis,
corrūgābere
corrūgābitur corrūgābimur corrūgābiminī corrūgābuntur
perfect corrūgātus + present active indicative of sum
pluperfect corrūgātus + imperfect active indicative of sum
future perfect corrūgātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present corrūgem corrūgēs corrūget corrūgēmus corrūgētis corrūgent
imperfect corrūgārem corrūgārēs corrūgāret corrūgārēmus corrūgārētis corrūgārent
perfect corrūgāverim corrūgāverīs corrūgāverit corrūgāverīmus corrūgāverītis corrūgāverint
pluperfect corrūgāvissem corrūgāvissēs corrūgāvisset corrūgāvissēmus corrūgāvissētis corrūgāvissent
passive present corrūger corrūgēris,
corrūgēre
corrūgētur corrūgēmur corrūgēminī corrūgentur
imperfect corrūgārer corrūgārēris,
corrūgārēre
corrūgārētur corrūgārēmur corrūgārēminī corrūgārentur
perfect corrūgātus + present active subjunctive of sum
pluperfect corrūgātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present corrūgā corrūgāte
future corrūgātō corrūgātō corrūgātōte corrūgantō
passive present corrūgāre corrūgāminī
future corrūgātor corrūgātor corrūgantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives corrūgāre corrūgāvisse corrūgātūrum esse corrūgārī corrūgātum esse corrūgātum īrī
participles corrūgāns corrūgātūrus corrūgātus corrūgandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
corrūgandī corrūgandō corrūgandum corrūgandō corrūgātum corrūgātū

References

edit
  • corrugo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • corrugo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • corrugo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Spanish

edit

Pronunciation

edit
  • IPA(key): /koˈruɡo/ [koˈru.ɣ̞o]
  • Rhymes: -uɡo
  • Syllabification: co‧rru‧go

Verb

edit

corrugo

  1. first-person singular present indicative of corrugar