klausīt

Latvian

Etymology

From Proto-Indo-European *ḱlew-. Cognate with Lithuanian klausýti.

Verb

klausīt (transitive, 3rd conjugation, present klausu, klausi, klausa, past klausīju)

1. to obey
2. to follow
3. to comply with

Conjugation

conjugation of klausīt

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)
1st pers. sg.	es	klausu	klausīju	klausīšu	—
2nd pers. sg.	tu	klausi	klausīji	klausīsi	klausi
3rd pers. sg.	viņš, viņa	klausa	klausīja	klausīs	lai klausa
1st pers. pl.	mēs	klausām	klausījām	klausīsim	klausīsim
2nd pers. pl.	jūs	klausāt	klausījāt	klausīsiet, klausīsit	klausiet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	klausa	klausīja	klausīs	lai klausa
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	klausot		Present Active 1 (Adj.)		klausošs
Past	esot klausījis		Present Active 2 (Adv.)		klausīdams
Future	klausīšot		Present Active 3 (Adv.)		klausot
Imperative	lai klausot		Present Active 4 (Obj.)		klausām
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		klausījis
Present	klausītu		Present Passive		klausāms
Past	būtu klausījis		Past Passive		klausīts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jāklausa		Infinitive (nenoteiksme)		klausīt
Conjunctive 1	esot jāklausa		Negative Infinitive		neklausīt
Conjunctive 2	jāklausot		Verbal noun		klausīšana