mīnēt

See also: minet and minēt

Latvian

Verb

mīnēt (transitive, 2nd conjugation, present mīnēju, mīnē, mīnē, past mīnēju)

1. to mine (to damage with a mine)
2. to undermine

Conjugation

conjugation of mīnēt

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)
1st pers. sg.	es	mīnēju	mīnēju	mīnēšu	—
2nd pers. sg.	tu	mīnē	mīnēji	mīnēsi	mīnē
3rd pers. sg.	viņš, viņa	mīnē	mīnēja	mīnēs	lai mīnē
1st pers. pl.	mēs	mīnējam	mīnējām	mīnēsim	mīnēsim
2nd pers. pl.	jūs	mīnējat	mīnējāt	mīnēsiet, mīnēsit	mīnējiet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	mīnē	mīnēja	mīnēs	lai mīnē
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	mīnējot		Present Active 1 (Adj.)		mīnējošs
Past	esot mīnējis		Present Active 2 (Adv.)		mīnēdams
Future	mīnēšot		Present Active 3 (Adv.)		mīnējot
Imperative	lai mīnējot		Present Active 4 (Obj.)		mīnējam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		mīnējis
Present	mīnētu		Present Passive		mīnējams
Past	būtu mīnējis		Past Passive		mīnēts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jāmīnē		Infinitive (nenoteiksme)		mīnēt
Conjunctive 1	esot jāmīnē		Negative Infinitive		nemīnēt
Conjunctive 2	jāmīnējot		Verbal noun		mīnēšana