muļķīgs

Latvian edit

From muļķis (“stupid one”) +‎ -īgs.

muļķīgs (definite muļķīgais, comparative muļķīgāks, superlative vismuļķīgākais, adverb muļķīgi)

(of people, also animals) stupid, foolish, dumb (not mentally well developed, lacking intelligence)
labāk gudrs ienaidnieks neka muļķīgs draugs ― better a wise enemy than a stupid friend

viņa jutās muļķīga un provinciāla meitene, kas nav spējīga izprast, kurp virzītas šo cilvēku domas ― she felt like a stupid, provincial girl, who is not able to understand where this person's thoughts are headed

cik tak tāds suns muļķīgs! ― how stupid is that dog!
(of behavior) stupid, foolish, silly (typical of, expressing, lack of intelligence)
muļķīgs skatiens ― stupid, foolish look

muļķīgas izdarības ― foolish acts, behavior
(of texts, words) stupid, foolish, silly (having content expressing, or typical of, lack of intelligence)
muļķīgs joks, muļķīga anekdote ― silly joke

muļķīgas iedomas ― foolish ideas, whims

muļķīgas tenkas ― stupid gossip

man sanāk dusmas, bet es neko neatbildu, gribēdams šo muļķīgo sarunu ātrāk izbeigt ― I felt angry, but I didn't answer anything, wanting to finish this stupid conversation quickly
(of actions, states) stupid (unpleasant, unwanted, inappropriate)
muļķīga situācija ― stupid situation

viņam pietika šīs muļķīgās dēkas ― he had had enough of these stupid adventures

indefinite declension (nenoteiktā galotne) of muļķīgs

	masculine (vīriešu dzimte)		feminine (sieviešu dzimte)
	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	muļķīgs	muļķīgi	muļķīga	muļķīgas
accusative (akuzatīvs)	muļķīgu	muļķīgus	muļķīgu	muļķīgas
genitive (ģenitīvs)	muļķīga	muļķīgu	muļķīgas	muļķīgu
dative (datīvs)	muļķīgam	muļķīgiem	muļķīgai	muļķīgām
instrumental (instrumentālis)	muļķīgu	muļķīgiem	muļķīgu	muļķīgām
locative (lokatīvs)	muļķīgā	muļķīgos	muļķīgā	muļķīgās
vocative (vokatīvs)	—	—	—	—