pļāpāt

Latvian

From Proto-Indo-European *bel-, *pel-, *bla-, *pla-, an onomatopoeic stem that imitates human speech. Apparently, this stem was reduplicated in pļāpāt and underwent expressive palatalization (pl > pļ). Cognates include Lithuanian plõpti, pliõpti, pliopóti, German plappern.^[1]

pļāpāt (transitive or intransitive, 2nd conjugation, present pļāpāju, pļāpā, pļāpā, past pļāpāju)

conjugation of pļāpāt

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)	IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
1st pers. sg.	es	pļāpāju	pļāpāju	pļāpāšu	—
2nd pers. sg.	tu	pļāpā	pļāpāji	pļāpāsi	pļāpā
3rd pers. sg.	viņš, viņa	pļāpā	pļāpāja	pļāpās	lai pļāpā
1st pers. pl.	mēs	pļāpājam	pļāpājām	pļāpāsim	pļāpāsim
2nd pers. pl.	jūs	pļāpājat	pļāpājāt	pļāpāsiet, pļāpāsit	pļāpājiet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	pļāpā	pļāpāja	pļāpās	lai pļāpā

RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	pļāpājot		Present Active 1 (Adj.)		pļāpājošs
Past	esot pļāpājis		Present Active 2 (Adv.)		pļāpādams
Future	pļāpāšot		Present Active 3 (Adv.)		pļāpājot
Imperative	lai pļāpājot		Present Active 4 (Obj.)		pļāpājam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		pļāpājis
Present	pļāpātu		Present Passive		pļāpājams
Past	būtu pļāpājis		Past Passive		pļāpāts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jāpļāpā		Infinitive (nenoteiksme)		pļāpāt
Conjunctive 1	esot jāpļāpā		Negative Infinitive		nepļāpāt
Conjunctive 2	jāpļāpājot		Verbal noun		pļāpāšana

prefixed verbs:

^ Karulis, Konstantīns (1992) “pļāpāt”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN