sveicināt

Latvian

Etymology

From sveikt +‎ -ināt.

Verb

sveicināt (transitive, 3rd conjugation, present sveicinu, sveicini, sveicina, past sveicināju)

1. to greet, to welcome

   Synonym: sveikt

Conjugation

conjugation of sveicināt

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)
1st pers. sg.	es	sveicinu	sveicināju	sveicināšu	—
2nd pers. sg.	tu	sveicini	sveicināji	sveicināsi	sveicini
3rd pers. sg.	viņš, viņa	sveicina	sveicināja	sveicinās	lai sveicina
1st pers. pl.	mēs	sveicinām	sveicinājām	sveicināsim	sveicināsim
2nd pers. pl.	jūs	sveicināt	sveicinājāt	sveicināsiet, sveicināsit	sveiciniet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	sveicina	sveicināja	sveicinās	lai sveicina
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	sveicinot		Present Active 1 (Adj.)		sveicinošs
Past	esot sveicinājis		Present Active 2 (Adv.)		sveicinādams
Future	sveicināšot		Present Active 3 (Adv.)		sveicinot
Imperative	lai sveicinot		Present Active 4 (Obj.)		sveicinām
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		sveicinājis
Present	sveicinātu		Present Passive		sveicināms
Past	būtu sveicinājis		Past Passive		sveicināts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jāsveicina		Infinitive (nenoteiksme)		sveicināt
Conjunctive 1	esot jāsveicina		Negative Infinitive		nesveicināt
Conjunctive 2	jāsveicinot		Verbal noun		sveicināšana