apbruņot

Latvian

Etymology

From ap- +‎ bruņot.

Verb

apbruņot (transitive, 2nd conjugation, present apbruņoju, apbruņo, apbruņo, past apbruņoju)

1. to arm (supply with weapons)

Conjugation

conjugation of apbruņot

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)
1st pers. sg.	es	apbruņoju	apbruņoju	apbruņošu	—
2nd pers. sg.	tu	apbruņo	apbruņoji	apbruņosi	apbruņo
3rd pers. sg.	viņš, viņa	apbruņo	apbruņoja	apbruņos	lai apbruņo
1st pers. pl.	mēs	apbruņojam	apbruņojām	apbruņosim	apbruņosim
2nd pers. pl.	jūs	apbruņojat	apbruņojāt	apbruņosiet, apbruņosit	apbruņojiet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	apbruņo	apbruņoja	apbruņos	lai apbruņo
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	apbruņojot		Present Active 1 (Adj.)		apbruņojošs
Past	esot apbruņojis		Present Active 2 (Adv.)		apbruņodams
Future	apbruņošot		Present Active 3 (Adv.)		apbruņojot
Imperative	lai apbruņojot		Present Active 4 (Obj.)		apbruņojam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		apbruņojis
Present	apbruņotu		Present Passive		apbruņojams
Past	būtu apbruņojis		Past Passive		apbruņots
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jāapbruņo		Infinitive (nenoteiksme)		apbruņot
Conjunctive 1	esot jāapbruņo		Negative Infinitive		neapbruņot
Conjunctive 2	jāapbruņojot		Verbal noun		apbruņošana

Derived terms

• apbruņojums