averto (plural averti)

  1. warning



From ab- +‎ vertō



āvertō (present infinitive āvertere, perfect active āvertī, supine āversum); third conjugation

  1. I turn away
  2. I avert; I avoid
  3. I divert


   Conjugation of āvertō (third conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present āvertō āvertis āvertit āvertimus āvertitis āvertunt
imperfect āvertēbam āvertēbās āvertēbat āvertēbāmus āvertēbātis āvertēbant
future āvertam āvertēs āvertet āvertēmus āvertētis āvertent
perfect āvertī āvertistī āvertit āvertimus āvertistis āvertērunt, āvertēre
pluperfect āverteram āverterās āverterat āverterāmus āverterātis āverterant
future perfect āverterō āverteris āverterit āverterimus āverteritis āverterint
passive present āvertor āverteris, āvertere āvertitur āvertimur āvertiminī āvertuntur
imperfect āvertēbar āvertēbāris, āvertēbāre āvertēbātur āvertēbāmur āvertēbāminī āvertēbantur
future āvertar āvertēris, āvertēre āvertētur āvertēmur āvertēminī āvertentur
perfect āversus + present active indicative of sum
pluperfect āversus + imperfect active indicative of sum
future perfect āversus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present āvertam āvertās āvertat āvertāmus āvertātis āvertant
imperfect āverterem āverterēs āverteret āverterēmus āverterētis āverterent
perfect āverterim āverterīs āverterit āverterīmus āverterītis āverterint
pluperfect āvertissem āvertissēs āvertisset āvertissēmus āvertissētis āvertissent
passive present āvertar āvertāris, āvertāre āvertātur āvertāmur āvertāminī āvertantur
imperfect āverterer āverterēris, āverterēre āverterētur āverterēmur āverterēminī āverterentur
perfect āversus + present active subjunctive of sum
pluperfect āversus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present āverte āvertite
future āvertitō āvertitō āvertitōte āvertuntō
passive present āvertere āvertiminī
future āvertitor āvertitor āvertuntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives āvertere āvertisse āversūrum esse āvertī āversum esse āversum īrī
participles āvertēns āversūrus āversus āvertendus, āvertundus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
āvertendī āvertendō āvertendum āvertendō āversum āversū


  • English: avert


  • averto in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • averto in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • averto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré Latin-Français, Hachette
  • Carl Meissner; Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book[1], London: Macmillan and Co.
    • and may heaven avert the omen! heaven preserve us from this: quod di immortales omen avertant! (Phil. 44. 11)
    • to embezzle money: avertere pecuniam (Verr. 2. 1. 4)
    • to deviate, change the direction: iter flectere, convertere, avertere