jautrināt

Latvian

From jautrs (“cheerful, merry, happy”) +‎ -ināt.

jautrināt

jautrināt (transitive, 3rd conjugation, present jautrinu, jautrini, jautrina, past jautrināju)

to make (someone) cheerful, merry, happy
ar savu mednieka mākslu tas vēl jautrinājis mūsu medības ― with his hunter's art, that one has made our hunting (more) cheerful

“kad tikai nu tas sniegs arī drīz nāktu... tad tikai tev būs izvizināšanās!” tēvs, Anneli jautrinādams, uzsit tai uz pleca
“if the snow comes soon... only then will you go for a ride!” father, cheering Annele up, tapped on her shoulder

conjugation of jautrināt

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)	IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
1st pers. sg.	es	jautrinu	jautrināju	jautrināšu	—
2nd pers. sg.	tu	jautrini	jautrināji	jautrināsi	jautrini
3rd pers. sg.	viņš, viņa	jautrina	jautrināja	jautrinās	lai jautrina
1st pers. pl.	mēs	jautrinām	jautrinājām	jautrināsim	jautrināsim
2nd pers. pl.	jūs	jautrināt	jautrinājāt	jautrināsiet, jautrināsit	jautriniet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	jautrina	jautrināja	jautrinās	lai jautrina

RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	jautrinot		Present Active 1 (Adj.)		jautrinošs
Past	esot jautrinājis		Present Active 2 (Adv.)		jautrinādams
Future	jautrināšot		Present Active 3 (Adv.)		jautrinot
Imperative	lai jautrinot		Present Active 4 (Obj.)		jautrinām
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		jautrinājis
Present	jautrinātu		Present Passive		jautrināms
Past	būtu jautrinājis		Past Passive		jautrināts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jājautrina		Infinitive (nenoteiksme)		jautrināt
Conjunctive 1	esot jājautrina		Negative Infinitive		nejautrināt
Conjunctive 2	jājautrinot		Verbal noun		jautrināšana