pievilt

Latvian

Etymology

(This etymology is missing or incomplete. Please add to it, or discuss it at the Etymology scriptorium.)

Pronunciation

• IPA^(key): [piɛvːilt]

Verb

pievilt (transitive or intransitive, 1st conjugation, present pieviļu, pievil, pieviļ, past pievīlu)

1. (transitive, also figuratively) to let down, disappoint
2. (intransitive) to become unfaithful (in married life, friendships)

Conjugation

conjugation of pievilt

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)
1st pers. sg.	es	pieviļu	pievīlu	pievilšu	—
2nd pers. sg.	tu	pievil	pievīli	pievilsi	pievil
3rd pers. sg.	viņš, viņa	pieviļ	pievīla	pievils	lai pieviļ
1st pers. pl.	mēs	pieviļam	pievīlām	pievilsim	pievilsim
2nd pers. pl.	jūs	pieviļat	pievīlāt	pievilsiet, pievilsit	pieviliet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	pieviļ	pievīla	pievils	lai pieviļ
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	pieviļot		Present Active 1 (Adj.)		pieviļošs
Past	esot pievīlis		Present Active 2 (Adv.)		pievildams
Future	pievilšot		Present Active 3 (Adv.)		pieviļot
Imperative	lai pieviļot		Present Active 4 (Obj.)		pieviļam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		pievīlis
Present	pieviltu		Present Passive		pieviļams
Past	būtu pievīlis		Past Passive		pievilts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jāpieviļ		Infinitive (nenoteiksme)		pievilt
Conjunctive 1	esot jāpieviļ		Negative Infinitive		nepievilt
Conjunctive 2	jāpieviļot		Verbal noun		pievilšana

References

• pievilt at tezaurs.lv