velt

See also: vèlt

Afrikaans

Pronunciation

• Audio:

  (file)

Noun

velt (plural [please provide])

1. felt

Dutch

Pronunciation

• Audio:

  (file)

• Rhymes: -ɛlt

Verb

velt

1. inflection of vellen:
   1. second/third-person singular present indicative
   2. (archaic) plural imperative

Latvian

Etymology

From Proto-Indo-European *welh₁-i-e-, extended from *welH- (“to roll”).

Verb

velt (transitive, 1st conjugation, present veļu, vel, veļ, past vēlu)

1. to full
2. to trundle
3. to roll

Conjugation

conjugation of velt

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)
1st pers. sg.	es	veļu	vēlu	velšu	—
2nd pers. sg.	tu	vel	vēli	velsi	vel
3rd pers. sg.	viņš, viņa	veļ	vēla	vels	lai veļ
1st pers. pl.	mēs	veļam	vēlām	velsim	velsim
2nd pers. pl.	jūs	veļat	vēlāt	velsiet, velsit	veliet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	veļ	vēla	vels	lai veļ
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	veļot		Present Active 1 (Adj.)		veļošs
Past	esot vēlis		Present Active 2 (Adv.)		veldams
Future	velšot		Present Active 3 (Adv.)		veļot
Imperative	lai veļot		Present Active 4 (Obj.)		veļam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		vēlis
Present	veltu		Present Passive		veļams
Past	būtu vēlis		Past Passive		velts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jāveļ		Infinitive (nenoteiksme)		velt
Conjunctive 1	esot jāveļ		Negative Infinitive		nevelt
Conjunctive 2	jāveļot		Verbal noun		velšana

Norwegian Bokmål

Verb

velt

1. imperative of velte

Norwegian Nynorsk

Verb

velt

1. inflection of velta:
   1. past participle
   2. imperative