ņaudēt

Latvian

Kaķis ņaud

Ņaudēt

Etymology

A verbalized form of the onomatopoeic (imitative) interjection ņau “meow.”

Verb

ņaudēt (intransitive, 3rd conjugation, present ņaudu, ņaudi, ņaud, past ņaudēju)

1. (only 3rd person) to meow (to produce a cat's typical vocal noise, cry)

   kaķis, pelēks kā pele, ņaudā un ņaudā ― the cat, gray as a mouse, keeps meowing

   kaķis velnišķi ņaudēja un lūkojās manī ― the cat meowed devilishly and looked at me

2. (colloquial) to meow, to whine (to talk in a tearful voice, usually in order to complain or beg)

   viņai nebija šī cilvēka žēl, bet šausmīgs kauns... tagad viņš lūdzās un ņaudēja ― she was not sorry for that person, rather she felt terrible shame... now he is begging and meowing (= whining)

Conjugation

conjugation of ņaudēt

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)
1st pers. sg.	es	ņaudu	ņaudēju	ņaudēšu	—
2nd pers. sg.	tu	ņaudi	ņaudēji	ņaudēsi	ņaudi
3rd pers. sg.	viņš, viņa	ņaud	ņaudēja	ņaudēs	lai ņaud
1st pers. pl.	mēs	ņaudam	ņaudējām	ņaudēsim	ņaudēsim
2nd pers. pl.	jūs	ņaudat	ņaudējāt	ņaudēsiet, ņaudēsit	ņaudiet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	ņaud	ņaudēja	ņaudēs	lai ņaud
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	ņaudot		Present Active 1 (Adj.)		ņaudošs
Past	esot ņaudējis		Present Active 2 (Adv.)		ņaudēdams
Future	ņaudēšot		Present Active 3 (Adv.)		ņaudot
Imperative	lai ņaudot		Present Active 4 (Obj.)		ņaudam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		ņaudējis
Present	ņaudētu		Present Passive		—
Past	būtu ņaudējis		Past Passive		—
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jāņaud		Infinitive (nenoteiksme)		ņaudēt
Conjunctive 1	esot jāņaud		Negative Infinitive		neņaudēt
Conjunctive 2	jāņaudot		Verbal noun		ņaudēšana

Derived terms

prefixed verbs:

• izņaudēt
• noņaudēt
• paņaudēt
• pieņaudēt

other derived terms:

• ņaudiens

See also

• murrāt
• ņau