lineo

See also: lineó and lineò

Ido

Etymology

Borrowed from English line, French ligne, German Linie, Italian linea, Russian ли́ния (línija), Spanish línea. Compare Esperanto linio.

Pronunciation

• IPA^(key): /liˈneo/

Noun

lineo (plural linei)

1. (geometry, telegraphic, genealogy, military, writing, printing, etc.) line

Derived terms

• lineeskar (“to line up”) (intransitive)
• lineigar (“to line up”) (transitive)
• lineizar (“to cover with lines, rule”)
• enlinea (“online”)
• eklinea (“offline”)

References

• Progreso III (in Ido), 1910–1911, pages 386, 467
• Progreso VII (in Ido), 1914, page 284

---

Italian

Verb

lineo

1. first-person singular present indicative of lineare

Anagrams

• leoni
• lione

---

Latin

Etymology

From līnea (“line”).

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /ˈliː.ne.oː/, [ˈlʲiː.n̪e.oː]

Verb

līneō (present infinitive līneāre, perfect active līneāvī, supine līneātum); first conjugation

1. I make straight or perpendicular.

Conjugation

Conjugation of līneō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	līneō	līneās	līneat	līneāmus	līneātis	līneant
	imperfect	līneābam	līneābās	līneābat	līneābāmus	līneābātis	līneābant
	future	līneābō	līneābis	līneābit	līneābimus	līneābitis	līneābunt
	perfect	līneāvī	līneāvistī	līneāvit	līneāvimus	līneāvistis	līneāvērunt, līneāvēre
	pluperfect	līneāveram	līneāverās	līneāverat	līneāverāmus	līneāverātis	līneāverant
	future perfect	līneāverō	līneāveris	līneāverit	līneāverimus	līneāveritis	līneāverint
passive	present	līneor	līneāris, līneāre	līneātur	līneāmur	līneāminī	līneantur
	imperfect	līneābar	līneābāris, līneābāre	līneābātur	līneābāmur	līneābāminī	līneābantur
	future	līneābor	līneāberis, līneābere	līneābitur	līneābimur	līneābiminī	līneābuntur
	perfect	līneātus + present active indicative of sum
	pluperfect	līneātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	līneātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	līneem	līneēs	līneet	līneēmus	līneētis	līneent
	imperfect	līneārem	līneārēs	līneāret	līneārēmus	līneārētis	līneārent
	perfect	līneāverim	līneāverīs	līneāverit	līneāverīmus	līneāverītis	līneāverint
	pluperfect	līneāvissem	līneāvissēs	līneāvisset	līneāvissēmus	līneāvissētis	līneāvissent
passive	present	līneer	līneēris, līneēre	līneētur	līneēmur	līneēminī	līneentur
	imperfect	līneārer	līneārēris, līneārēre	līneārētur	līneārēmur	līneārēminī	līneārentur
	perfect	līneātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	līneātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	līneā	—	—	līneāte	—
	future	—	līneātō	līneātō	—	līneātōte	līneantō
passive	present	—	līneāre	—	—	līneāminī	—
	future	—	līneātor	līneātor	—	—	līneantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		līneāre	līneāvisse	līneātūrum esse	līneārī	līneātum esse	līneātum īrī
participles		līneāns	—	līneātūrus	—	līneātus	līneandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		līneandī	līneandō	līneandum	līneandō	līneātum	līneātū

Derived terms

• collīneō/collīniō
• dēlīneō/dēlīniō
• līneātiō

Related terms

• līnea
• līneālis
• līneāmentum

• līneāris
• līneārius
• līneola

Descendants

• Italian: lineare
• Spanish: linear, aliñar

References

• lineo in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• lineo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette

---

Spanish

Verb

lineo

1. First-person singular (yo) present indicative form of linear.