locīt

Latvian

Etymology

Similar to lùocît, from Proto-Balto-Slavic *lánkīˀtei.

Verb

locīt (transitive, 3rd conjugation, present loku, loki, loka, past locīju)

1. to fold, to bend
2. (grammar) to inflect, to decline, to conjugate

Conjugation

conjugation of locīt

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)
1st pers. sg.	es	loku	locīju	locīšu	—
2nd pers. sg.	tu	loki	locīji	locīsi	loki
3rd pers. sg.	viņš, viņa	loka	locīja	locīs	lai loka
1st pers. pl.	mēs	lokām	locījām	locīsim	locīsim
2nd pers. pl.	jūs	lokāt	locījāt	locīsiet, locīsit	lokiet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	loka	locīja	locīs	lai loka
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	lokot		Present Active 1 (Adj.)		lokošs
Past	esot locījis		Present Active 2 (Adv.)		locīdams
Future	locīšot		Present Active 3 (Adv.)		lokot
Imperative	lai lokot		Present Active 4 (Obj.)		lokām
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		locījis
Present	locītu		Present Passive		lokāms
Past	būtu locījis		Past Passive		locīts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jāloka		Infinitive (nenoteiksme)		locīt
Conjunctive 1	esot jāloka		Negative Infinitive		nelocīt
Conjunctive 2	jālokot		Verbal noun		locīšana

Derived terms

prefixed verbs:

• aizlocīt
• aplocīt
• atlocīt
• ielocīt
• izlocīt
• nolocīt
• palocīt
• pārlocīt
• pielocīt
• salocīt
• uzlocīt

other derived terms:

• locījums
• locītava
• locīties